Te svarīgi būtu zināt, kāds ir daudzdzīvokļu mājas statuss – vai dzīvokļu īpašnieki to ir pārņēmuši savā valdījumā, vai arī tā joprojām ir pašvaldības īpašums, ko apsaimnieko pašvaldības uzņēmums.

Gan vienā, gan otrā variantā pārvaldniekam dzīvokļu īpašniekiem ir jāsniedz informācija par ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbiem un ar to saistītajām finansēm, taču tas notiek atšķirīgi.

Ja dzīvokļu īpašnieki māju nav pārņēmuši savā valdījumā un kopsapulcē pieņēmuši lēmumu par mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu ar savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, tad jābalstās uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” regulējumu (sīkāk par to izlasāms LV portāla skaidrojumā Dzīvokļu īpašnieku tiesības, ja māja nav pārņemta viņu valdījumā).

Minētajā dokumentā ir norma, ka dzīvokļu īpašniekiem katru gadu līdz 1. aprīlim ir jāsaņem pārvaldnieka rakstisks paziņojums, kur (piemēram, mājas lieta, tīmekļvietne) var iepazīties ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

Ja pārvaldnieks šādu informāciju nesniedz, tas nozīmē, ka viņš savus pienākumus neveic kvalitatīvi. Visiem dokumentiem saistībā ar mājas apsaimniekošanu ir jāatrodas mājas lietā, kas atrodas pie pārvaldnieka un ko Jums ir tiesības izpētīt. Tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7. pantā.

Ja pilnvarojuma līgums noslēgts, tad dzīvokļu īpašnieku kopība atbilstoši savai gribai un maksātspējai pati lemj par tiem mājas uzturēšanas pasākumiem, kas pārsniedz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību ietvarus, un dod uzdevumu pārvaldniekam tos īstenot.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta sestajā daļā ir noteikts, ka pārvaldīšanas līgumā ir iekļaujams nosacījums par kārtību, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašniekiem). Tādējādi īpašnieki paši ir tiesīgi lielā mērā noteikt, kādas ziņas un kādā veidā saņemamas no pārvaldnieka.

“Mana pieredze ir tāda, ka ik gadu janvārī vai februārī dzīvokļu īpašniekiem nosūtāmo rēķinu otrā pusē nodrukāju atskaiti par saimniecisko darbību saistībā ar attiecīgās mājas apsaimniekošanu,” komentē Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Tad viņiem viss ir skaidrs un konflikta situācijas neveidojas. Ja kāds, piemēram, vēlas uzzināt sīkāk par kādu izdevumu pozīciju, viņš man piezvana vai atnāk uz biroju un saņem manu skaidrojumu.”

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā cita starpā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Pārvaldīšanas līguma noslēgšana ar pārvaldnieku ir veids, kādā dzīvojamās mājas īpašnieks (arī dzīvokļa īpašnieki) izpilda likumā noteikto pienākumu pārvaldīt dzīvojamo māju. Ja pārvaldnieks pienācīgi neveic tam uzdotās pārvaldīšanas darbības vai citus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktos pārvaldnieka pienākumus, piemēram, neved mājas lietu vai arī nesniedz jebkura veida informāciju, dzīvojamās mājas īpašnieks var izbeigt ar viņu pārvaldīšanas līgumu un uzticēt mājas pārvaldīšanu citai personai. Taču dzīvokļu īpašniekiem pašiem ir jābūt aktīviem – viņu vietā kopsapulci neviens cits nesasauks un lēmumus nepieņems.