Sēdē tika apspriestas divas galvenās tēmas – reemigrācijas izaicinājumi, iespējas, risinājumi un diasporas loma Latvijas civilajā aizsardzībā. Sanāksmju mērķis ir raisīt jēgpilnu un konstruktīvu diskusiju starp diasporas organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm, diasporas aktīvistiem par aktualitātēm Latvijā un tautiešu ikdienas dzīvē.
Valsts budžeta kontekstā A. Uršuļskis uzsvēra reemigrācijas nozīmi: “Reemigrācija šajā kontekstā nav tikai nozaru politika – tā ir atslēga ilgtspējīgai nākotnei. Priecājos, ka arī Diasporas konsultatīvās padomes darba kārtībā reemigrācija ir viena no galvenajām tēmām. Jūsu pieredze, saikne ar Latviju un praktiskie ieteikumi var būtiski palīdzēt pieņemt pamatotus un ilgtspējīgus lēmumus.”
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Z. Grauze atzīmēja, ka mūsdienās par “jauno normālo” ir kļuvusi personu mobilitāte, un jānovērtē cilvēki, kuri ieguvuši pieredzi ārvalstīs, savā studiju, profesionālajā vai personiskajā dzīvē un saredz iespēju atgriezties Latvijā, atzīmējot Study in Latvia kā pozitīvo piemēru.
DKP remigrācijas darba grupas vadītājs Miks Muižarājs sniedza ieskatu trīs galvenajos darba virzienos reemigrācijas jautājumā: reemigrantu uzņēmējdarbības programma un diasporas investīcijas; vienotas latviešu valodas programmas izveide; reemigrantu informēšana un pakalpojumu koordinācija un vienotas platformas izveide.
PBLA priekšsēdētājs P. Blumbergs aicināja piedalīties visus interesentus Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas notiks 10. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Dalībniekus informēja dažādu nozaru speciālisti par tēmām saistībā ar diasporas aktualitātēm – Valsts izglītības attīstības aģentūras Study in Latvia, Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta (VADD), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Latvijas Platforma attīstības sadarbībai pārstāvji.
Nākamā Diasporas konsultatīvās padomes sēde ir plānota 2025. gada 25. septembrī klātienē Ārlietu ministrijā. Tajā paredzēts diskutēt par diasporas lomu sabiedrības noturībā un gatavošanos Saeimas vēlēšanām.
Papildu informācija
Diasporas konsultatīvās padome kā padomdevējas institūcija dibināta 2019. gada maijā un kopš tā laika veicina saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomē ir 26 pārstāvji, un ir vienlīdz plaši pārstāvētas gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan diasporas organizācijas.
Diasporas politiku, iesaistot diasporas locekļus, organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas, īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas, veicot Diasporas likumā, Plānā darbam ar diasporu un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Ārlietu ministrija nodrošina vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu.
