Dzīvokļu īpašniekiem ir noslēgts apsaimniekošanas līgums ar juridisko personu (SIA), kas paredz arī ikmēneša maksājumu par uzkrājumu remontdarbiem pārskaitīšanu kopā ar pārējiem komunālajiem un pārvaldīšanas maksājumiem. Vai normatīvie akti noteic, ka pārvaldniekam uzkrājuma līdzekļi jāglabā nošķirti (piemēram, atsevišķā kontā) vai jāievēro citi principi, kas sniedz dzīvokļu īpašniekiem pārliecību par to, ka naudas līdzekļi nevar pazust un tiks izmantoti tikai paredzētajiem mērķiem? Kā praksē tiek nodrošinātas dzīvokļu īpašnieku tiesības uz minētajiem uzkrājumu līdzekļiem, ja apsaimniekotājs kādu iemeslu dēļ pārtrauc saimniecisko darbību, zūd rīcībspēja, patvaļīgi rīkojas u. tml.?
Par tādiem jautājumiem kā atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošana pārvaldniekam un attiecīga pārvaldīšanas līguma slēgšana, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un uzkrājumu noteikšana, to lielums un maksāšanas kārtība lemj tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieki (skat. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantu). Tādēļ jāprecizē, ka jūsu aprakstā sniegtā informācija, ka naudas maksājumu uzkrājumu fondā nosaka noslēgtais pārvaldīšanas līgums, nebūs pareiza. Šādi uzkrājumi pārvaldniekam tiek maksāti nevis tādēļ, ka ir noslēgts pārvaldīšanas līgums, bet gan tikai tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi lēmumu par attiecīgo uzkrājumu veidošanu un maksājumu nodošanu pārvaldniekam glabāšanā plānotajiem izdevumiem nākotnē.
Ņemot vērā, ka veiktie maksājumi uzkrājumu fondā ir dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošie līdzekļi, kas nodoti glabāšanā pārvaldniekam, tad pārvaldniekam, protams, ir pienākums rūpēties par līdzekļu drošu un atbildīgu uzglabāšanu. Kā to 2019. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-109/2019 norādījis Senāts, rīkojoties ar krietna un kārtīga pārvaldnieka rūpību, pārvaldniekam katras dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļi jāglabā nošķirti, piemēram, atsevišķā noguldījumu kontā kredītiestādē, turklāt tādā veidā, kas pēc iespējas samazina to zaudēšanas risku, piemēram, pārvaldnieka vai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Attiecīgi dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības prasīt pārvaldniekam izpildīt šo pienākumu. Vienlaikus jānorāda, ka neviens uzkrājums nevar būt absolūti drošs un arī uzkrājumu fondā esošie līdzekļi var būt pakļauti tādiem riskiem kā pārvaldnieka negodprātīga vai pat noziedzīga rīcība, par ko pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā, kredītiestādes maksātnespēja u. tml.
Ja rodas bažas par pārvaldnieka spējām droši uzglabāt uzkrājumu fondā esošos līdzekļus, dzīvokļu īpašnieku kopība tos var uzglabāt pati. Respektīvi, dzīvokļu īpašnieku kopība uzskatāma par tiesību subjektu. Kā minētajā spriedumā akcentējusi Augstākā tiesa, dzīvokļu īpašnieku kopība kā tiesību subjekts arī pati var būt konta turētājs kredītiestādē. Ja dzīvokļu īpašnieku kopībai nav sava bankas konta, uzkrājumu fondā esošos līdzekļus var uzglabāt arī dzīvokļu īpašnieku izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
