Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā dzīvokļu īpašnieki savā valdījumā pārņēmuši vien nedaudz vairāk kā 20% daudzdzīvokļu māju.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Kaut arī kopš daudzdzīvokļu māju nodošanas privatizācijai ir pagājis vairāk nekā 20 gadu un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. pantā noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par mājas privatizācijas uzsākšanu jārīko kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību un apsaimniekotu māju pašu spēkiem vai nodotu pārvaldīšanas tiesības ar savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, tas izdarīts vien nedaudz vairāk kā 20% māju. Tas ir ļoti maz, it īpaši, ja salīdzinām, ka Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 90%.
Cilvēku rīcība, privatizējot tikai atsevišķu īpašuma daļu – dzīvokli, bet nevēloties pārņemt savā valdījumā māju kopumā, liecina, ka dzīvokļu īpašniekiem faktiski nerūp visas ēkas tehniskais stāvoklis un ilgmūžība. Īstenībā viņiem ir jābūt mierā ar to, ko un kā dara mājas īpašnieka (pašvaldības) pilnvarots pārvaldnieks – pašvaldības uzņēmums, kas specializējies daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā un parasti ir bijušās namu pārvaldes pēctecis.
Šādos apstākļos, neuzņemoties nekādu atbildību, dzīvokļu īpašnieki tomēr ļoti bieži ir neapmierināti gan ar mājas apsaimniekotāja pakalpojumu kvalitāti, gan izmaksām, it bieži arī LV portālam sašutumā jautājot – vai pārvaldnieka rīcība ir likumīga? Kā pret netaisnību cīnīties?
Te nu jāatceras – ja neesi mājas īpašnieks, teikšana ir ierobežota.
Tomēr arī tad, ja māja arvien pieder pašvaldībai, likumdevējs dzīvokļu īpašniekiem tomēr ir garantējis tiesības paust pārvaldniekam savu viedokli, pat balsot pret viņa iecerēto rīcību. Tiesa gan, tas iespējams reizi gadā, un īpašniekiem svarīgi par to zināt, lai nepalaistu garām reto iespēju, kas noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.
Šis normatīvais akts nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi turpmākajam gadam, aprēķina dzīvokļa īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, paziņo šo pārvaldīšanas maksājumu apmēru kalendāra gadam, informē dzīvokļu īpašniekus par tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem pārskatu par pārvaldīšanas maksājumu izlietošanu kārtējā gadā.
Par tāmes sastādīšanas principiem un pārvaldīšanas maksājumu aprēķināšanas metodiku sīkāk izlasāms minētajā normatīvajā aktā, taču iedzīvotājiem vissvarīgākais ir iegaumēt to brīdi un iespēju, kad viņi tomēr var teikt savu vārdu. To nosaka MK noteikumu 10. punkts: par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, interneta mājaslapa, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu. Ja dzīvokļa īpašnieks rakstiski pieprasa, pārvaldnieks pēc šī pieprasījuma saņemšanas vienas nedēļas laikā attiecīgo informāciju viņam piegādā individuāli.
Un turpmāk pats svarīgākais – ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētajā paziņojumā norādītās dienas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par pārvaldnieka sagatavotā dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu.
LV portāla e-konsultāciju sadaļā iesniegtie lasītāju jautājumi liecina, ka dzīvokļu īpašnieki ļoti bieži šīs savas tiesības neizmanto. Piemēram, gada pirmajos mēnešos žēlojas par it kā nepamatoti paaugstinātu mājas apsaimniekošanas maksu, kas nevarot būt likumīga, arī par neizprotamiem remontiem un to izmaksām, kas radījušas lielu pārsteigumu. Tad nav skaidrības – vai dzīvokļa īpašnieks pārvaldnieka paziņojumu ir palaidis garām nepamanītu un nav iepazinies ar pārvaldnieka piedāvātajiem skaitļiem (loģiski – ja tā rīkojušies vairums īpašnieku, izpalikusi arī kopsapulce par pārvaldnieka priekšlikumu apstiprināšanu vai noraidīšanu), vai arī pārvaldnieks ir ignorējis savu pienākumu par informācijas sniegšanu iedzīvotājiem.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība minētajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par mājas uzturēšanas darbu plāna un pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu, nav iesniegusi nekādus priekšlikumus, pārvaldnieka izstrādātais variants stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktajā termiņā. Dzīvokļu īpašniekiem tad nebūs nekāda pamata un tiesību pārvaldnieka rīcību apstrīdēt.
Ja nu tomēr dzīvokļu īpašnieki pārvaldnieka paziņojumu saņēmuši, ar to iepazinušies un vēlas izteikt savu viedokli balsojot, tad jāņem vērā, par ko viņiem ir vai nav tiesību lemt. MK noteikumu 15. punktā ir šāds regulējums: pieņemot lēmumu par uzturēšanas darbu plāna un pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, dzīvokļu īpašnieku kopība:
Savukārt pārvaldniekam ir pienākums divu nedēļu laikā sniegt dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotajai personai vai dzīvokļu īpašniekiem rakstisku atbildi par iespējām nodrošināt obligātās uzturēšanas darbības, ievērojot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā noteikto. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir lēmusi par atšķirīgu remonta, atjaunošanas vai pārbūves veikšanas laiku, pārvaldnieks atbildē norāda, vai uzturēšanas darbu veikšana dzīvokļu īpašnieku kopības piedāvātajā termiņā neapdraudēs dzīvojamās mājas turpmāku ekspluatāciju.
Ja pārvaldnieks ir noraidījis dzīvokļu īpašnieku kopības apstiprināto priekšlikumu, tad atliek viens ceļš – lemt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Ja dzīvokļu īpašnieki to nedara, pārvaldnieka sastādītais uzturēšanas darbu plāns un aprēķinātie pārvaldīšanas maksājumi stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktajā termiņā.
Jāpiebilst, ka MK noteikumos Nr. 408 nozīmīga vieta atvēlēta regulējumam, kā rīkoties pārvaldniekam un dzīvokļu īpašniekiem, ja dzīvojamās mājas konstrukcijas vai to elementi ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī un par to jāpieņem īpaši lēmumi. Šādu māju dzīvokļu īpašniekiem ieteicams iepazīties ar attiecīgajām normām (normatīvā akta 7., 12. un 13. punkts). Svarīgi būtu arī zināt par pārvaldnieka tiesībām papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus (noteikumu 21.–23. punkts).
Pie dzīvokļu īpašnieku tiesībām piederas katru gadu līdz 1. aprīlim saņemt pārvaldnieka rakstisku paziņojumu, kur (piemēram, mājas lieta, interneta vietne) var iepazīties ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.
Ja dzīvokļu īpašnieki visam iepriekš minētajam ir pievērsuši uzmanību, ja tiešām iedziļinās tāmēs, plānos un interesējas par savām tiesībām, tas liecina, ka viņi gatavi spert nākamo soli – kļūt par pilntiesīgiem īpašniekiem un pārņemt māju savā valdījumā.
Valsts un pašvaldību māju dzīvokļu īpašniekiem ļoti nozīmīgi ir arī MK noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Taču, kā liecina prakse, arī pēc mājas pārņemšanas savā valdījumā dzīvokļu īpašnieki lielākoties vadās pēc šā normatīvā akta regulējuma.
Minētajos MK noteikumos ierakstīti šādi pārvaldnieka pienākumi:
Kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku, nosaka pārvaldīšanas līgumā, un minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.
Par lielāko daļu norēķinu dzīvokļu īpašniekiem, šķiet, viss ir skaidrs, bet neskaidrības un domstarpības palaikam parādās par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un ūdens patēriņa pārrēķiniem.
Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu dzīvokļa īpašumam veic proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma.
Par ūdens patēriņa starpības veidošanās iemesliem, tās novēršanas un maksājumu taisnīgas sadales iespējām jau rakstīts LV portāla skaidrojumā “Par ūdens patēriņa starpību: kā tā rodas un kā samazināt”.
Šeit lieti būs atgādināt tikai dažus aspektus: lai visu ūdens patēriņa pārrēķina smagumu negadītos uzņemties tikai vienam vai dažiem dzīvokļu īpašniekiem, nedrīkst atļauties būt tik nolaidīgiem, ka neiesniedz informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas; savā dzīvoklī ir jāuzstāda ūdens patēriņa skaitītājs; ir jānodrošina, lai pārvaldnieks var veikt iepriekš pieteikto skaitītāja pārbaudi; nedrīkst lietot bojātu skaitītāju vai tādu mērierīci, kas nav noplombēta vai kam plombējums ir bojāts, kā arī tā nav verificēta triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām (19.1 punkts). Jā, un nevajadzētu aizmirst informēt pārvaldnieku par savu prombūtni saistībā ar to, ka ūdens patēriņa nebūs un arī skaitītāja rādījumi tādēļ netiks iesniegti (28. un 29. punkts).
