Labdien! Man pieder dzīvoklis Rīgā, kas atrodas mājā, kurai ar šo gadu ir noteikts grausta statuss, līdz ar to man ir jāmaksā paaugstināta NĪN likme. Manā dzīvoklī ir veikts remonts, tai skaitā esmu veikusi fasādes remontu ap savu dzīvokli. Taču mājā ir vēl trīs dzīvokļi, viens no tiem pieder pašvaldībai un ir izīrēts vecai pensionārei, kura nav ieinteresēta sakārtot māju (visu fasādi), jo viņa tikai īrē. Vēl vienā dzīvoklī, kas pieder fiziskai personai, neviens nedzīvo, un dzīvokļa īpašnieks ir veicis patvaļīgu būvniecību, kas daļēji ir iemesls paaugstinātajai nodokļa likmei. Es vēlos sakārtot māju. Kā piespiest kaimiņu savest kārtībā savu daļu, un kā piedabūt pašvaldību iesaistīties mājas fasādes renovācijā?
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otro daļu dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir obligāti veicama pārvaldīšanas darbība. Par pienācīgu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieki.
Dzīvojamās mājas fasāde atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmajai daļai ir ēkas elements, kas atrodas visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā. Tādējādi par jebkādām darbībām, kas saistītas ar šo fasādi, tostarp tās remontu, ja nepieciešams, arī iepriekšēju uzkrājumu veidošanu plānotajiem darbiem, ir jālemj visiem dzīvokļu īpašniekiem, t. i., dzīvokļu īpašnieku kopībai: dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā; citādi savstarpēji vienojoties.
Lēmuma pieņemšanu par dzīvojamās mājas fasādes remontu un citiem ar kopīpašumu saistītajiem jautājumiem dzīvojamajā mājā var ierosināt ikviens dzīvokļa īpašnieks, tostarp jūs vai dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Šāds lēmums būs saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsos dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (16. panta trešā daļa). Jūsu gadījumā vajadzēs, lai par fasādes remontu nobalso 3 no 4 dzīvokļu īpašniekiem. Taču, ja dzīvokļu īpašnieki ir pasīvi un lēmumu nav iespējams pieņemt dzīvokļu īpašnieku kvoruma trūkumu dēļ, tad likums ļauj šādā gadījumā rīkot atkārtotu kopsapulci vai atkārtotu aptauju. Lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā būs nepieciešams samazināts “par” balsu skaits. Proti, lai pieņemtu lēmumu atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā, “par” jānobalso vairāk nekā pusei no atkārtotajā aptaujā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem (19.1 pants, 20.2 pants).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
