Labdien! Es izīrēju savu dzīvokli jaunai ģimenei. Sakarā ar to, ka īrnieks pārtrauca maksāt komunālos maksājumus un īri, mēs šķīrāmies. Tika sastādīts un parakstīts pieņemšanas–nodošanas akts. Pagāja nedaudz vairāk kā divi mēneši, un es saņēmu vēstuli no tiesas, ka mans bijušais īrnieks ir iesniedzis prasību pret mani (un es esmu atbildētājs), jo uzskata, ka viņam nevajadzēja apmaksāt šādas komunālo rēķinu pozīcijas:
Savā prasībā īrnieks atsaucas uz Īres likuma 12. pantu un Civillikuma 1587., 1770., 1775., 1779. pantu. Sastādītā un abpusēji parakstītajā īres līgumā ir norādīts: “Komunālos maksājumus īrnieks veic patstāvīgi, katru mēnesi, saskaņā ar komunālajiem rēķiniem.” Nekādas papildu vienošanās netika noslēgtas, iepriekšminētie punkti nekādi citādi netika izdalīti. Lūdzu paskaidrot, vai šajā gadījumā primārais ir sastādītais īres līgums vai arī īrnieks ir tiesīgs pēc īres līguma izbeigšanas un telpu atbrīvošanas faktiski pārformulēt līgumu savā labā? Paldies par atbildi.
Vērtējot jūsu aprakstā izklāstīto informāciju, noprotams, ka jūsu un bijušā īrnieka starpā pastāv strīds par to, kādus maksājumus īrniekam bija pienākums apmaksāt papildus dzīvojamās telpas īres maksai jeb, precizējot, kādi maksājumi ietilpst dzīvojamo telpu īres līguma formulējumā “komunālie maksājumi”.
Jūsu un bijušā īrnieka attiecības regulē noslēgtais dzīvojamo telpu īres līgums, kurā būtu jāuzskaita visi īrnieka veicamie maksājumi, kas maksājami papildus dzīvojamās telpas īres maksai. Šādu kārtību nosaka Dzīvojamo telpu īres likuma 8. pants, kura pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaujami tostarp noteikumi par dzīvojamās telpas īres maksas apmēru un īrnieka saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Jānorāda, ka Dzīvojamo telpu īres likumā jēdziens “komunālie pakalpojumi” netiek lietots. Lai saprastu, ko ar šo jēdzienu dzīvojamās telpas īres līguma puses ir vēlējušās noteikt, tiesai, skatot strīdu, būs jāatbild uz jautājumu – “kādi pakalpojumi un maksājumi ietilpst šajā formulējumā “komunālie pakalpojumi”?”
Viens no avotiem jēdziena “komunālie pakalpojumi” noskaidrošanai ir arī citi normatīvie tiesību akti. Piemēram, no Dzīvokļa īpašuma likuma 15.2 panta pirmās daļas 3. punkta izriet, ka dzīvojamajā mājā dzīvokļa īpašnieka maksājumi tiek iedalīti šādās atsevišķās kategorijās:
1) maksājumi par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā (pārvaldīšanas izdevumi);
2) maksājumi par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi);
3) maksājumi dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi).
Tādējādi no šīs normas noprotams, ka “komunālie pakalpojumi” ir tikai viena maksājumu kategorija, kas sevī neietver ne dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, ne maksājumus uzkrājumu fondā.
Ņemot vērā minēto, nav pamata uzskatīt, ka uz dzīvojamās telpas īres līgumā ietverto formulējumu “komunālie pakalpojumi” varētu automātiski attiecināt jebkādus maksājumus, kuri dzīvokļu īpašniekam rodas, tostarp jūsu aprakstā uzskaitītās maksājumu kategorijas, piemēram, pārvaldīšanas maksa, uzkrājuma fonds, biedrības pakalpojumi, citi pakalpojumi u. tml. Strīdā ar īrnieku jūsu pienākums būs pierādīt pretējo: kā izriet no Civillikuma 1508. panta, tad saudzīgākam (līguma) iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku – šajā gadījumā īrnieku.
Tāpat, spriežot pēc jūsu aprakstā minētajām tiesību normām, uz kurām prasībā atsaucas bijušais īrnieks, šīs personas prasījumi pret jums ir plašāki, jo ietver arī strīdu par drošības naudu (Dzīvojamo telpu īres likuma 12. pants) un zaudējumu atlīdzināšanu (Civillikuma 1770., 1775., 1779. pants).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
