“Dažādas konflikta situācijas kaimiņu starpā gadās ļoti bieži, jo, kā mēdz teikt, kaimiņus neizvēlas, viņi vienkārši ir,” komentē Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Kaimiņš gan var pateikt, ka neļaus uz šķūnīti iet pa viņa zemi, bet kā to izkontrolēt? Visdrīzāk, šķūnīša īpašnieki nepiekritīs kaimiņa prasībai pārvietot ieeju šķūnī, un, iespējams, to tehniski nemaz nevar izdarīt. Ja nokļūt šķūnītī nav citas iespējas, tad tas ir tāds kā servitūta ceļš, par ko nomas maksu nemaz nedrīkst prasīt. Tā ir absurda situācija. Nomas maksu var prasīt tad, ja zeme un īpašums ir cieši saistīti un veidojas piespiedu nomas attiecības. Spriežot pēc jautājuma teksta, šķūnītis ir uz attiecīgās mājas zemes, tikai viena ieeja ir no cita īpašnieka puses. Kādu maksu var prasīt par vienu taciņu? Šāda situācija liecina vienīgi par to, ka cilvēki nevēlas vai neprot veidot kaimiņu attiecības. Var gadīties, ka citreiz šim kaimiņam, kas vēlas liegt ieeju šķūnītī, vajadzēs minētās mājas iedzīvotāju palīdzību. Varu ieteikt nepieņemt uz konfliktiem virzītus lēmumus. Minētajā gadījumā nesaskatu juridisku pamatu šo liegumu īstenot, jo tiesā nevarēs pierādīt piespiedu nomas attiecības. Bet, iespējams, lai izvairītos no konflikta, vieglāk ir ieeju šķūnītī ierīkot no otras puses, nekā risināt jautājumu par servitūtu. No situācijas apraksta grūti pilnībā iztēloties situāciju un iespēju durvis pārvietot. Gribas secināt, ka šajā gadījumā noteicošā ir savstarpējo attiecību kultūra, ko varētu dēvēt arī par cilvēka faktoru.”