Pirms septiņiem gadiem nopirkts dzīvoklis Rīgā, reģistrēts zemesgrāmatā. Pēc laika kļuva zināms, ka zeme zem ēkas pieder pašvaldībai un dzīvokļa īpašnieks to var iegūt īpašumā bez atlīdzības, noslēdzot līgumu ar pašvaldību. Vēršoties pašvaldībā ar vēlmi noslēgt līgumu, tapa zināms, ka dzīvokļa iepriekšējā īpašniece līgumu ar pašvaldību ir parakstījusi, bet nav reģistrējusi īpašuma tiesības uz zemes domājamo daļu zemesgrāmatā. Kādas ir manas, jaunā īpašnieka, iespējas iegūt īpašumā zemes domājamās daļas, ja pašvaldība līgumu ar mani neslēdz, savukārt dzīvokļa iepriekšējā īpašniece savu tiesību nav izmantojusi?
Atbilstoši Civillikuma 994. pantam par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 1478. pantu, ja darījums nav korroborēts (nostiprināts zemesgrāmatā), tas tādēļ nezaudē savu spēku. Līdz ar to dzīvokļa iepriekšējās īpašnieces vienošanās ar pašvaldību ir spēkā, pat ja tā nav nostiprināta zemesgrāmatā.
Lai situāciju atrisinātu, būtu nepieciešams vērsties pie dzīvokļa iepriekšējās īpašnieces, lūdzot vienošanos nostiprināt zemesgrāmatā, pēc tam attiecīgo zemesgabalu pārdodot vai kā citādi atsavinot.
Lai šāda situācija neatkārtotos, vienmēr pirms nekustamā īpašuma iegādes jāpārliecinās par to, vai funkcionāli saistītais zemesgabals ir pārdevēja īpašumā un vai konkrētais zemesgabals kā līguma objekts ir ietverts arī pirkuma līgumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!