Lai nostiprinātu īpašuma tiesības, jums ar dzīvesbiedru jāvienojas par veidu, kādā to darīsiet.  

Ir iespējams noslēgt dāvinājuma līgumu, ar kuru daļa no nekustamā īpašuma tiek jums uzdāvināta. To var darīt gan pirms, gan pēc laulības noslēgšanas, tomēr finansiāli izdevīgāks valsts nodevas apmēra ziņā ir dāvinājums laulības laikā. Valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz dāvinājuma līguma pamata ir 3% no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), bet ne vairāk kā 50 000 eiro, savukārt nodevas apjomu, dāvinot laulātajam, nosaka 0,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), bet ne vairāk kā 50 000 eiro (skat. Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5. un 6. punktu).  

Vienlaikus atbilstoši īpašuma vērtībai dāvinājuma gadījumā var būt nepieciešams deklarēt saņemto dāvinājumu un/vai maksāt nodokli. Nodoklis nav jāmaksā, ja dāvinātāju ar apdāvināto saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Vairāk par to varat uzzināt LV portāla publikācijā “Dāvinājums vai naudas pārskaitījums virs 1425 eiro. Kādos gadījumos saņēmējam jāmaksā nodoklis”. 

Vairāk par dāvinājuma līgumu varat lasīt LV portāla publikācijā “Kas jāzina par dāvinājuma līguma slēgšanu”. 

Tāpat iespējams noslēgt draudzības pirkuma līgumu. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma pirkuma cena tiek noteikta zemāka par tā kadastrālo un tirgus vērtību. Arī tādā gadījumā valsts nodevas apmērs būs zemāks, ja darījums notiks laulības laikā (1,5% no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), ja īpašuma tiesības iegūst fiziskā persona, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, vai laulības laikā – 0,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), bet ne vairāk kā 50 000 eiro). Vienlaikus jāņem vērā, ka, aprēķinot maksājamo valsts nodevu, tiks ņemts vērā kadastrālais novērtējums, ja pirkuma cena būs zem kadastrālās vērtības. Taču pirkuma līgums satur mazāk potenciālo risku nekā dāvinājuma līgums, piemēram, dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ (skat. Civillikuma 1919. pantu), dāvinātāja kreditori var vērst uz to piedziņu (piemēram, ja dzīvesbiedram dāvināšanas laikā ir bijuši parādi, kurus pēc īpašuma atdāvināšanas viņš nespēs segt, skat. Civillikuma 1927. pantu). 

Vairāk par draudzības pirkuma līgumu varat uzzināt LV portāla publikācijā “Kādos gadījumos slēdz draudzības pirkuma līgumu”. 

Ja īpašuma tiesības uz daļu no nekustamā īpašuma nenostiprināsiet pirms laulības noslēgšanas, tad vispārējā gadījumā būs uzskatāms, ka konkrētais nekustamais īpašums, kas iegādāts pirms laulības, ir tikai laulātā atsevišķa manta. 

Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir: 

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu; 
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā; 
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā; 
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām; 
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta. 

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās. 

Ir iespējams noslēgt arī laulāto mantisko attiecību līgumu, ar kuru laulātie vienojas par mantas sadali. Laulības līgumu var noslēgt pirms laulības, taču spēku pret trešajām personām tas iegūs tikai pēc laulības reģistrācijas. 

Vairāk par laulāto mantiskajām attiecībām varat lasīt LV portāla publikācijā “Kopīga vai katram laulātajam atsevišķa manta. Kādu līgumu izvēlēties?”. 

Jānorāda, ka, iegūstot īpašuma tiesības uz daļu no nekustamā īpašuma, izveidojas kopīpašums. Par to, kas jāņem vērā kopīpašuma gadījumā, varat uzzināt LV portāla publikācijā “Kopīpašumā galvenā nav”.