Informācija par personas veselību ir īpašas kategorijas personas dati, kuru apstrāde ir aizliegta, izņemot, ja tas ir nepieciešams Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos, piemēram, ja apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā (“i” apakšpunkts). Regulas 52. apsvērumā ir norādīts, ka “atkāpties no aizlieguma apstrādāt īpašu kategoriju personas datus būtu jāatļauj, ja tas paredzēts Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos un (..) ja to darīt ir sabiedrības interesēs, jo īpaši (..) attiecībā uz (..) veselības drošības, uzraudzības un brīdināšanas nolūkos, lipīgu infekcijas slimību un citu nopietnu veselības apdraudējumu profilaksei vai kontrolei. Šādu atkāpi var veikt ar veselību saistītos nolūkos, tostarp sabiedrības veselības un veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības nolūkos.”

Vairākas infekcijas slimības, ieskaitot tuberkulozi, izplatās no cilvēka uz cilvēku. Līdz ar to saslimšanas riskam ir pakļautas personas, kuras bijušas kontaktā ar infekcijas slimnieku ģimenē, tuvu draugu lokā, kolektīvā, t.sk. darba vietā (kontaktpersonas). Savukārt saslimšanas gadījumā šie cilvēki var izplatīt infekciju tālāk.

Infekcijas slimību izplatīšanās risku var mazināt vai novērst. Lai nepieļautu citu cilvēku saslimšanu, ir nepieciešams apzināt personas, kuras bijušas kontaktā ar infekcijas slimnieku, un informēt tās par nepieciešamajiem pasākumiem, t.sk. izmeklējumiem un medicīnisko novērošanu. Pieaugušie, kuri kontaktējušies ar slimnieku, kuram ir aktīva plaušu tuberkuloze, jānovēro pie ģimenes ārsta vai pneimonologa, periodiski veicot plaušu rentgenu, lai saslimšanas gadījumā slimība tiktu laikus atklāta un uzsākta ārstēšana.

Kontaktpersonu apzināšana ir noteikta epidemioloģisko drošību reglamentējošajos normatīvajos aktos. 

Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 7. pantam Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pienākums ir veikt infekcijas slimību gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, organizēt kontaktpersonu laboratorisko izmeklēšanu un citus profilakses un pretepidēmijas pasākumus infekcijas slimību perēkļos, t.sk. infekcijas slimnieku uzturēšanās vietās, piem., darbavietā.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 19.09.2006. noteikumu Nr. 774 “Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība” 5. punktu SPKC reģionālās nodaļas epidemiologs, ja saņemts paziņojums par saslimšanu ar infekcijas slimību, apzina kontaktpersonas, kas atrodas darbavietā. Minēto noteikumu pielikumā ir uzskaitītas infekcijas slimības, kuru gadījumā nosaka kontaktpersonas, tostarp (48. punkts) “tuberkuloze (plaušu forma), kad krēpu iztriepē vai uzsējumā konstatēts tuberkulozes izraisītājs”.

“Epidemioloģijas pasākumu mērķis nav izpaust personas veselības datus, bet gan novērst apdraudējumu citu personu veselībai, un šo pasākumu ietvaros tiek apzinātas personas, kuras varēja inficēties,” uzsver SPKC.

Kontaktpersonu noteikšana darbavietā notiek ar attiecīgās iestādes/uzņēmuma atbildīgo personu (vadītāja) līdzdalību. Līdz ar to Epidemioloģiskās drošības likuma 13. pantā ir noteikts, ka informāciju par personām, kurām ir infekcijas slimības, ir tiesīgas apstrādāt arī par pretepidēmijas pasākumu veikšanu konkrētajā iestādē (darbavietā) atbildīgās personas. Šī informācija ir lietojama tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai un veikšanai, lai nepieļautu infekcijas slimību izplatīšanos darbavietā.