Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. pantā ir noteikts: “Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.”

Savukārt likuma 10. pantā ir šāda norma: “Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.” (red. izcēlums)

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš komentē: “Dzīvesvietas deklarēšanai minētajā dzīvoklī nav nekādas nozīmes, jo tās adrese tiek deklarēta valsts un pašvaldības iestāžu saziņai ar attiecīgajām personas, bet tā nerada nekādas civiltiesiskas saistības. Nozīme ir tam, ar kuru personu ir noslēgts īres līgums un secīgi – kas ir tās ģimenes locekļi. Kā izriet no likuma, pret šīm personām var tikt vērsta prasība par parāda piedzīšanu un izlikšanu no īrētās dzīvojamās platības. Visiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem par parāda nomaksu ir solidāra atbildība.”

Likuma 28.² pantā ir iekļauts regulējums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem. Un tātad – izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un par pamatpakalpojumiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.