Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 17. panta pirmajai daļai tiesību atņemšana ir personai piešķirto tiesību anulēšana, nosakot tai aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības; pēc tiesību atņemšanas termiņa beigām personai tiesības ir jāiegūst no jauna, ievērojot normatīvajos aktos noteikto tiesību piešķiršanas kārtību.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 103 “Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība”, nav ietverta pamatsoda (naudas soda) un papildsoda (tiesību atņemšanas) izpildes kopsakarība, lai transportlīdzekļa vadīšanas tiesības iegūtu no jauna. Tomēr aizliegums izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, ja nav nomaksāts naudas sods par pārkāpumu ceļu satiksmē, ir noteikts Ceļu satiksmes likuma 43. pantā.

Tādējādi laikus nenomaksāts pamatsods (naudas sods) ir šķērslis transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atgūšanai, lai arī ir izciests papildsods (tiesību atņemšana) jeb beidzies noteiktais aizlieguma termiņš.

Vienlaikus jānorāda, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atgūšanai nav nepieciešams atkārtoti iestāties autoskolā. Proti, atbilstoši minēto noteikumu 40.² 2. punktam, ja personai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir bijušas atņemtas uz gadu vai ilgāk vai ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, tad persona nokārto B kategorijai atbilstošu teorētisko un vadīšanas eksāmenu vienā no CSDD klientu apkalpošanas centriem, kurā šos eksāmenus pieņem. Ja vadītāja apliecībā atzīmēta tikai AM, A1, A2, A vai B1 kategorija, tad persona nokārto attiecīgajai kategorijai atbilstošu teorētisko un vadīšanas eksāmenu, bet, ja vadītāja apliecībā atzīmēta tikai TRAM vai TROL kategorija, tad persona nokārto attiecīgajai kategorijai atbilstošu teorētisko eksāmenu.

Papildus gan jāņem vērā, ka būs nepieciešama pirmstermiņa veselības pārbaude, ko noteic Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta piektā daļa – to veic transportlīdzekļa vadītājam, kas sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Savukārt kārtību, kādā tiek veikta veselības pārbaude, noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 940 “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”.

Saskaņā ar minēto noteikumu 13. punktu transportlīdzekļa vadītājam, kas transportlīdzekli ir vadījis alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, ja nepieciešams, veic psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, kā arī bioķīmiskos izmeklējumus, alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu noteikšanai bioloģiskajās vidēs. Savukārt minēto noteikumu 13.¹ punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, veic pārbaudi pie narkologa, lai izvērtētu nepieciešamību nodrošināt narkoloģisko ārstēšanu. Ja narkologs transportlīdzekļa vadītājam konstatē kādu šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai [alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība], transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc ārstēšanās, objektīvi pierādot vismaz vienu gadu stabilu remisiju, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums. Atzinumu persona iesniedz specializētajā medicīniskajā komisijā.