Izskatāmajā gadījumā ir divas iespējamās situācijas:

Notiek sabiedrības vienīgā dalībnieka kapitāldaļu mantošanas process, kura rezultātā mantinieks kļūst par sabiedrības dalībnieku, kurš attiecīgi ieceļ likvidatoru.

Saskaņā ar Komerclikuma 191. panta pirmo daļu dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, ja statūtos nav noteikts, ka daļa pāriet sabiedrībai. Atbilstoši Civillikuma 660. un 661. pantam mantiniekam ir tiesības vērsties pie zvērināta notāra un lūgt nodibināt mantojuma (tostarp kapitāldaļām sabiedrībā) aizgādnību. Pēc lēmuma pieņemšanas par aizgādnības nodibināšanu mantojumam zvērināts notārs to nosūta bāriņtiesai izpildei. Pēc zvērināta notāra lēmuma par aizgādnības nodibināšanu spēkā stāšanās un bāriņtiesas lēmuma par konkrētā aizgādņa iecelšanu spēkā stāšanās aizgādnim ir visas mirušā dalībnieka tiesības, tostarp iecelt likvidatoru.

No iepriekš minētā secināms, ka aizgādnim, kļūstot par sabiedrības dalībnieku, ir tiesības pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora iecelšanu, pamatojoties uz Komerclikuma 312. panta pirmās daļas 1. punktu. Par likvidatoru sabiedrībā var kļūt pats dalībnieks vai arī cita persona, kurai tiek noteikta atlīdzība un tās izmaksas kārtība (Komerclikuma 318.panta pirmā un otrā daļa, 319. pants).

Lai sabiedrībai uzsāktais likvidācijas process tiktu reģistrēts komercreģistrā, sabiedrībai Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz šādi dokumenti:

• pieteikums par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistrā un par sabiedrības darbības izbeigšanu;
• dalībnieku reģistra nodalījums, kuru paraksta kapitāldaļu ieguvējs un likvidators.

Ja Komerclikuma 187.1 panta trešās daļas 1. punktā noteiktajā gadījumā Reģistrā ir iesniegts dokumenta oriģināls vai tā notariāli apliecināta kopija par kapitāldaļu iegūšanu īpašumā, tad sabiedrības kapitāla daļu ieguvējs dalībnieku reģistra nodalījumā savu parakstu var neapliecināt notariāli, jo gribu iegūt sabiedrības kapitāldaļas var izsecināt no mantojuma apliecības. Likvidatora paraksts dalībnieku reģistra nodalījumā ir jāapliecina notariāli jebkurā gadījumā – gan situācijā, kad dalībnieks kļūs arī par likvidatoru, gan gadījumā, kad dalībnieks par likvidatoru ir iecēlis trešo personu.

• Dalībnieka lēmums par sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu, kuru paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai arī parakstu uz protokola apliecina notariāli, vai arī Uzņēmumu reģistra amatpersona;
• Likvidatora piekrišana ieņemt attiecīgo amatu.

Ja dalībnieks ir arī likvidators, tad paraksts uz piekrišanas nav jāapliecina. Ja likvidators ir trešā persona, tad viņas parakstu apliecina notariāli vai Uzņēmumu reģistra amatpersona, vai arī paraksta ar drošu elektronisko parakstu.

• Mantojuma apliecības oriģināls vai tā notariāli apliecināta kopija;
• Kvīts, tās kopija, internetbankas maksājuma izdruka vai informācija par valsts nodevas apmaksu.

Dokumentu (pieteikuma un dalībnieku reģistra nodalījuma) paraugi ir pieejami šeit.

Vienlaikus norādāms, ka komersanta likvidācija, pamatojoties uz dalībnieka lēmumu, norit 2 posmos.

2. posmu uzsāk ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad sabiedrībai vispār nav mantas, ko dalīt, vai arī, ja vienīgais dalībnieks ir nolēmis veikt ātrāku mantas sadali un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem, tad pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām - ne agrāk kā pēc 1 mēneša no dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu. Iesniedzot Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu, likvidators apliecina Komerclikuma 332. panta otrajā daļā noteikto pienākumu izpildi.

Otra situācija:

Ja pār mirušā dalībnieka kapitāldaļām netiek nodibināta aizgādnība un sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā netiek ierakstīts jaunais dalībnieks, kas attiecīgi ieceļ likvidatoru vai arī ieceļ jaunu valdi, lai turpinātu sabiedrības darbību, tad saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1. punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja sabiedrības valdei  ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

No iepriekš minētā izriet, ka Uzņēmumu reģistrs nosūta sabiedrībai brīdinājumu uz tās juridisko adresi, aicinot iecelt jaunu valdi. Ja 3 mēnešu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas sabiedrībā netiek iecelta jauna valde, tad Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, kas stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts. Pēc lēmuma par darbības izbeigšanu spēkā stāšanās tas kļūst izpildāms, un Uzņēmumu reģistra valsts notārs izdara ierakstu komercreģistrā par sabiedrības darbības izbeigšanu publikācijas veidā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas (piemēram, sabiedrības kreditors) viena mēneša laikā pēc publicēšanas dienas iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

Ja norādītajā termiņā Uzņēmumu reģistrā tiek iesniegts ieinteresētās personas pieteikums par likvidatora iecelšanu, tad sabiedrības likvidāciju veic likvidators. Savukārt atbilstoši Komerclikuma 317. panta otrajai daļai sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikuma 317. panta trešo daļu manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 417. panta noteikumiem, kuros savukārt ir minēts, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.