Dzīvesvietas deklarēšana ir obligāts pienākums gan Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, gan personām, kuras saņēmušas uzturēšanās atļauju vai reģistrācijas apliecību. Precīzi norādīta personas adrese nodrošina iespēju īstenot savas tiesības (piemēram, veikt bērna reģistrāciju rindā uz bērnudārzu) un pienākumus, kā arī saņemt būtisku informāciju no valsts un pašvaldības iestādēm.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Persona dzīvesvietu attiecīgajā adresē drīkst deklarēt, ja tiek izpildīts viens no Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pantā minētajiem nosacījumiem: 

• persona dzīvesvietā labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, un šajā dzīvesvietā tai ir tiesisks pamats dzīvot;
• personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja:
  • tai pieder šis nekustamais īpašums;
  • tai attiecībā uz nekustamo īpašumu ir noslēgts īres vai nomas līgums;
  • īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Ja Jums ir īres līgums, izīrētāja (šajā gadījumā dzīvokļa īpašnieka) aizliegums īrniekiem (šajā gadījumā Jums) deklarēties īrētā dzīvokļa adresē ir prettiesisks. Proti, ja personas ir vienojušās par īres attiecībām, tad īrniekam automātiski ir tiesības deklarēt savu dzīvesvietu šajā adresē, jo tieši šajā adresē cilvēks ir sasniedzams.

Normatīvie akti īrniekiem nenosaka pienākumu saņemt īpašnieka piekrišanu, lai īrnieks deklarētos īrētajā dzīvoklī. Proti, ja Jums ir noslēgts īres līgums, Jums ir tiesības deklarēt attiecīgās īrētās dzīvesvietas adresi un dzīvokļa īpašniekam nav nekādu tiesību aizliegt deklarēt dzīvesvietu izīrētajā adresē.

Vēršam Jūsu un dzīvokļa īpašnieka uzmanību, ka dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības, tas ir vajadzīgs, lai persona nepieciešamības gadījumā būtu sasniedzama valsts un pašvaldības institūcijām.

Dzīvesvietu var deklarēt gan pašvaldībā, gan elektroniski (www.latvija.lv) sadaļā “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”.

Deklarējot dzīvesvietu pašvaldībā, vispirms jānoskaidro, kura iestāde šajā teritorijā deklarē dzīvesvietu (Rīgā – Rīgas izpilddirekcijas). Deklarējot dzīvesvietu klātienē, cilvēkam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāmaksā valsts nodeva (4,27 eiro), savukārt, deklarējoties elektroniski, par pakalpojumu nav jāmaksā.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8. pants nosaka kārtību, kādā veic dzīvesvietas deklarāciju. Iesniedzot pieteikumu, jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā. Tiesisko pamatu var apliecināt īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības (rakstveida īres līgums, nomas līgums, laulības apliecinājums, radniecības apliecinājums, vienošanās ar īpašnieku vai cits tiesiskais pamats).

Taču, ne deklarējot dzīvesvietu klātienē, ne elektroniski, cilvēkam nav jāuzrāda deklarēšanās tiesiskumu apliecinoši dokumenti vai līgumi. Patiesu ziņu sniegšana ir paša cilvēka godaprāts. Savukārt ziņu patiesumu apliecina iesniedzēja paraksts, e-paraksts vai tam pielīdzinātā internetbankas autorizācija. Pēc tam pašvaldības iestāde vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ziņas par dzīvesvietas deklarāciju aktualizē Iedzīvotāju reģistrā.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 72 “Kārtība, kādā anulējamas ziņas par deklarēto dzīvesvietu” dzīvokļa īpašniekam paredz tiesības pašvaldībā iesniegt iesniegumu par noteiktu personu deklarētās dzīvesvietas anulēšanu konkrētā adresē. Ja dzīvokļa īpašnieks pēc tam, kad Jūs būsiet deklarējuši savu dzīvesvietu īrētajā dzīvoklī, vērsīsies ar šādu lūgumu, pašvaldība izvērtēs iesniegto iesniegumu un lūgs sniegt paskaidrojumu personai, par kuru ir lūgts ziņas anulēt, respektīvi, īrniekam. Īrnieks pašvaldībā var iesniegt īres līgumu kā pierādījumu, ka viņam ir tiesības deklarēt dzīvesvietu konkrētā adresē. Tikai gadījumā, ja īrnieks nevar uzrādīt īres līgumu, pašvaldība var lemt par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu.