No vairākām Kriminālprocesa likuma normām izriet, ka cietušais ir jāinformē par kriminālprocesa virzību. Taču Kriminālprocesa likumā nav noteikts procesa virzītāja pienākums informēt cietušo par kriminālprocesā veiktajām izmeklēšanas darbībām un to rezultātā iegūtajām ziņām par faktiem, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Jāatzīmē, ka tāpat cietušajam ir Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Ja cietušais uzskata, ka attiecībā uz viņu minētās tiesības tiek pārkāptas, cietušajam ir tiesības iesniegt par to sūdzību kriminālprocesu uzraugošajam prokuroram.

Gadījumā, ja uz policijas atstāto e-pastu un telefona numuru neviens neatbild, ieteicams sazināties ar attiecīgās Valsts policijas struktūrvienības kanceleju un, nosaucot kriminālprocesa numuru, noskaidrot aktuālo procesa virzītāja kontaktinformāciju. Cits variants ir vērsties ar iesniegumu pie attiecīgās Valsts policijas struktūrvienības priekšnieka, iesniegumā norādot kriminālprocesa numuru.

Savukārt noilgums krāpšanas lietā ir atkarīgs no krāpšanas kvalificējošo pazīmju esamības vai neesamības, kas attiecīgi ietekmē nozieguma smaguma pakāpi. Proti, krāpšanas lietā noilgums var būt no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, skaitot no dienas, kad persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, līdz apsūdzības izsniegšanai vai oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana.