Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš sniedz šādu skaidrojumu: “No jautājuma īsti nav saprotams, kādā statusā ir parādnieks – vai tas ir īrnieks vai dzīvokļa īpašnieks. Ja parādu uzkrājis īrnieks, tad īres tiesiskās attiecības izbeidzamas saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” (28.² pants).

Ja parādnieks ir dzīvokļa īpašnieks, tad jārīkojas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma normām un tiesā var vērsties ar prasību tikai par komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu. Kad ir tiesas lēmums par parādu piedziņu, bet atbildētājs tiesas spriedumu neņem vērā un parādsaistības nekārto, prasības iesniedzējam – pārvaldniekam – tiesā ir jāizņem izpildu raksts un kopā ar pieteikumu jāiesniedz kādam no zvērinātam tiesu izpildītājiem savā tiesu apgabalā, lai tas ierosina lietu par parāda piespiedu piedziņu.”

Iesniedzot pieteikumu, piedzinējam jānorāda, kādi piespiedu līdzekļi ir piemērojami, balstoties uz Civilprocesa likuma 557. pantu. Var norādīt vienu no piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem vai visus. Ja piedzinējs pieteikumā nebūs norādījis, ka zvērināts tiesu izpildītājs, piemēram, var vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs nebūs tiesīgs to darīt.

“Tiesu izpildītājs sākotnēji vērtē, kā parāds ir piedzenams: vai no darba algas, norakstot naudas līdzekļus no parādnieka konta, vai, piemēram, pārdodot parādniekam piederošus vērtspapīrus, automašīnas un citus kustamos līdzekļus. Ja parādniekam nekas no iepriekš minētā nepieder, tad piedziņu atliek vērst vienīgi uz parādnieka nekustamo mantu – šajā gadījumā dzīvokli (Civilprocesa likuma 570. panta trešā daļa), to atsavinot. Taču ar vienu piebildi – ja attiecīgais īpašums nav apgrūtināts ar hipotekāro kredītu,” komentē V. Peipiņš. Viņš vēl piebilst: “Zem guloša akmens ūdens netek...”

Tātad pārvaldniekam ir jārūpējas ne tikai par tiesas izpildu raksta un pieteikuma nogādāšanu tiesu izpildītājam, bet arī jāsazinās ar viņu par parāda piespiedu piedziņas procesa virzību. Ja parāds pēc tiesas sprieduma atkal pieaudzis, tiesā jāsniedz jauna prasība par uzkrājušās papildu summas piedziņu.

Starp citu, parāda piedzinējam, iesniedzot prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu un iemītnieku izlikšanu, tiesa ir jāinformē, ka starp tiem ir nepilngadīgi bērni, jo šādā gadījumā ģimenei, iesaistot bāriņtiesu, ir jāierāda cita dzīvojamā platība.