“Daudzi dzīvokļu īpašnieki nesaprot, ka tad, ja dzīvojamā mājā ir malkas apkure, viņu pienākums ir apkures sezonā nodrošināt mājoklī tādu temperatūru, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajai 18 grādu temperatūrai. Ja dzīvokli neapkurina, telpām tiek nodarīts kaitējums – tās kļūst mitras, var pat aizsalt ūdensvads. Ja tas notiek dzīvokļa īpašnieka vainas dēļ, ir jāfiksē, ka viņš dzīvoklī nav nodrošinājis nepieciešamo temperatūru, un var izvirzīt pretenzijas par radīto zaudējumu atlīdzināšanu,” skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Jautājumā minētajā gadījumā kurināšana, kā var saprast, ir saistīta ar diviem īpašumiem komunālajā dzīvoklī, kā arī koplietošanas telpām. Kamēr nekas nav aizsalis un noplūdis, nav nodarīts kaitējums, īpašnieku, kas ir prombūtnē, nav pamata sodīt vai piemērot kādas sankcijas. It īpaši tad, ja attiecīgās telpas ir apkurināmas arī citā veidā.”

Te (kā bieži mēdz būt) svarīgs ir cilvēciskais faktors. Īpašniekam, kurš apkures periodā savā dzīvesvietā neuzturas un krāsnis nekurina, būtu jāapzinās, cik lielā mērā tiek pasliktināti citu kopīpašuma iemītnieku dzīves apstākļi, un jāizvērtē, ko darīt, lai tā nebūtu. Savukārt otrajiem jāsaprot, ka izdevumi par koplietošanas telpu apsildi ir jādala uz pusēm un nav taisnīgi izmantot tikai viena kopīpašnieka sagādāto malku.