Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta “Dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija” pirmajā un otrajā daļā ir noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasības personām, kuras veic pārvaldīšanas uzdevumu dažāda lieluma daudzdzīvokļu mājās (uz ko norāda arī attiecīgā panta nosaukums).

Nevienā normatīvajā aktā nav norādītas prasības mājas vecākajam, un nekādā gadījumā šā pienākuma pildīšanai nav vajadzīga namu pārziņa kvalifikācija.

Starp citu, LV portālā lasāms izsmeļošs skaidrojums “Mājas vecākais – dzīvokļu īpašnieku pārstāvis”. Tas gan tapis pirms četriem gadiem, bet var teikt, ka šajā jomā nekas īpaši nav mainījies. Kā izriet no skaidrojuma, pašvaldības mēdz izstrādāt nolikumus par mājas vecākā darbību, taču tie ir saistīti ar viņa pienākumiem un atbildību, bet ne profesionālo kvalifikāciju māju apsaimniekošanā, jo to neprasa normatīvie akti. Bet, piemēram, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir rīkojusi kursus ievēlētajiem namu vecākajiem, pēc to beigšanas izsniedzot sertifikātu par iegūtajām zināšanām.

Tomēr nekur arī nav teikts, ka prasību par profesionālo kvalifikāciju nolikumā nedrīkst iekļaut, tādēļ to nevar arī uzskatīt par pretlikumīgu. Jo, kā mēdz teikt, kas nav aizliegts, tas ir atļauts, un apsaimniekošanas uzņēmums ir noteicis augstāku prasību līmeni.

Bet vienu gan var piebilst – atsaucoties uz likuma pantu, kas uz minēto jomu nav attiecināms, un iekļaujot mājas vecākā darbības nolikumā prasību par pārvaldnieka profesionālo kvalifikāciju, tādējādi liedzot ievēlētajai personai pildīt pienākumus, pašvaldības uzņēmums nepilda dzīvokļu īpašnieku konkrēto lēmumu, kas tam saskaņā ar likumu gan ir jādara.

Ja Jūsu mājas dzīvokļu īpašnieki patiešām vēlas, lai mājas vecākā pienākumus pildītu tieši Jūs, tad var ieteikt rīkot vēl vienu kopsapulci, kurā dzīvokļu īpašnieki vēlreiz lemj par mājas vecākā iecelšanu, atalgojumu un to, ka šai personai nav nepieciešams trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments.