Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteikts abu vecāku pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Vienlaikus Civillikuma 179. panta piektajā daļā ir noteikts, ka katram no vecākiem (gan tēvam, gan mātei) katram savam bērnam ir jānodrošina uzturlīdzekļi vismaz minimālajā apmērā neatkarīgi no viņu spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa.

No situācijas apraksta saprotams, ka vecāki, šķirot laulību, savstarpēji vienojās, ka visas rūpes par bērniem dalīs uz pusēm, proti, bērna tēva ikdienas aizgādībā būs vecākais bērns, kamēr māte uzņemsies rūpes par jaunāko.  Šādā gadījumā būtu bijis lieki tēvam un mātei savstarpēji maksāt uzturlīdzekļus par bērnu, kurš dzīvo pie otra vecāka. Taču līdz ar brīdi, kad vecākais bērns uzsāka patstāvīgu dzīvi un pats sevi apgādāt, apstākļi ir mainījušies. Fakts, ka bērna tēvs ir materiāli rūpējies par vecāko bērnu, nemazina viņa pienākumu turpmāk iesaistīties arī jaunākā bērna audzināšanā un aprūpē.

Atbildot uz jautājumu, līdz cik gadiem var prasīt uzturlīdzekļus, vēršam uzmanību, ka Civillikuma 179. panta pirmajā daļā ir noteikts vecāku pienākums uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.  Likumdevējs nav noteicis kritērijus, kā noteikt, vai bērns spēj pats par sevi gādāt. Taču Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”

Ja Jūsu rīcībā nav tiesas sprieduma par uzturlīdzekļu piedziņu un ar bērna tēvu neizdodas vienoties par to, kā viņš turpmāk piedalīsies jaunākā bērna uzturēšanā, Jums ir tiesības uzsākt uzturlīdzekļu piedziņu.

Sīkāks izklāsts par uzturlīdzekļu piedziņas kārtību ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda starpniecību (administratīvajā procesā) pieejams LV portāla skaidrojumā “No 1. aprīļa vienkāršāka un ātrāka uzturlīdzekļu saņemšana”.

Tā kā bērns drīzumā sasniegs pilngadību, papildus vēršam uzmanību, ka piedzīt uzturlīdzekļus bērna uzturam Jūs varat tikai līdz brīdim, kad bērns sasniegs 18 gadu vecumu. Pēc pilngadības sasniegšanas savas tiesības saņemt uzturlīdzekļus no vecāka bērnam ir jāaizstāv pašam. Ja bērns pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpinās iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā (bet ne augstāko izglītību) un bērna tēvs uzturlīdzekļus labprātīgi nemaksās, viņam būs tiesības kā pilngadīgai personai pašam vērsties fonda administrācijā ar uzturlīdzekļu izmaksas iesniegumu. Šādā gadījumā uzturlīdzekļus iespējams saņemt no fonda tik ilgi, kamēr bērns mācās kādā no minētajām mācību iestādēm, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.

Savukārt, ja uzturlīdzekļi nepieciešami lielākā apmērā par valstī noteikto minimālo apmēru vai pilngadīgs bērns uzsāks studijas augstskolā, bet tēvs atteiksies labprātīgi sniegt materiālu atbalstu, tādā gadījumā uzturlīdzekļi tomēr būs jāpiedzen tiesā.

Uzturlīdzekļus ir iespējams piedzīt no iesnieguma Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai vai prasības tiesā iesniegšanas dienas. Uzturlīdzekļus ar atpakaļejošu datumu piedzīt nav iespējams.