Galvenais kritērijs, lemjot par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam sevi uzturēt. Civillikuma 179.  panta pirmā daļa nosaka: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.”

Tā kā likumdevējs nav noteicis kritērijus, kā noteikt, vai bērns spēj pats sevi apgādāt, Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina: "Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”

No jautājuma izklāsta secināms, ka jaunietis rudenī turpinās mācīties vidusskolā, līdz ar to viņam ir tiesības no pilngadības sasniegšanas brīža 25. jūnijā pašam vērsties tiesā ar uzturlīdzekļu piedziņas prasību. Sniedzot dokumentus tiesā, ir nepieciešams pievienot izziņu no mācību iestādes, kas apliecina, ka bērns turpina mācīties vidusskolā. Izziņu par to, ka bērns ir pārcelts mācībām nākamajā klasē konkrētā mācību iestādē, ir iespējams saņemt jau šobrīd un tās dēļ nav nepieciešams nogaidīt līdz mācību gada sākumam septembrī, jo īpaši tāpēc, ka uzturlīdzekļus piedzen no prasības tiesā iesniegšanas dienas.

Atbildot uz jautājumu par uzturlīdzekļu piedziņu par laiku, kad bērns, izmantojot vasaras brīvlaiku, strādā, jāatsaucas uz iepriekš minēto Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kurā teikts: "ja līdztekus studijām [..] bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram ir piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma".

Līdz ar to, ja bērns līdztekus mācībām strādā pastāvīgu algotu darbu, var uzskatīt, ka viņš spēj pats par sevi gādāt un vecākam nav pienākuma maksāt uzturlīdzekļus. Savukārt, ja jaunietis strādā īslaicīgi, piemēram, dažas nedēļas vasaras brīvlaikā, to nevar uzskatīt par pamatu spējai sevi apgādāt, un šis apstāklis neatbrīvo vecākus no pienākuma nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus līdz brīdim, kad bērns pats pastāvīgi spēs sevi uzturēt. Ja otrs vecāks iebilst, jebkurā gadījumā lēmumu pieņems un strīdu izšķirs tiesa.

Atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam prasība pret fizisko personu ceļama tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas, bet prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 26.- 27. pants).

Konkrētajai adresei piekritīgās tiesas kontaktinformācija atrodama Latvijas tiesu portāla www.tiesas.lv sadaļā “Tiesu darbības teritorijas”. Uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā prasītājs var izvēlēties sniegt prasību tiesā arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 28. panta otrā daļa). 

Prasības pieteikuma veidlapa maza apmēra prasībai par uzturlīdzekļu piedziņu pieejama Latvijas tiesu e-pakalpojumu portālā manas.tiesas.lv/eTiesas/  sadaļā “E-veidlapas”. Veidlapas paraugs pieejams arīdzan Ministru kabineta noteikumu Nr. 783 „Noteikumi par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām” 2. pielikumā „Prasības pieteikums maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.²⁵ panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Ja tomēr kāda no pusēm izsaka vēlēšanos lietu iztiesāt tiesas zālē, bet bērns nevēlas tikties klātienē ar atbildētāju - tēvu, viņu tiesā var pārstāvēt cita pilnvarota persona. Par pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, kas ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav citu Civilprocesa likuma 84. pantā noteikto ierobežojumu, lai vestu attiecīgo lietu.

Vairāk par uzturlīdzekļu piedziņu pilngadīga bērna uzturam un uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu lasiet LV portāla skaidrojumā "Uzturlīdzekļi bērnam pēc pilngadības sasniegšanas – ko paredz likums un ņem vērā tiesa".