Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Darba līgumā ir uzrādīts nepilns darba laiks ar nedēļas darba ilgumu ne vairāk kā 30 stundas ar algas likmi 3 euro par katru nostrādāto stundu. Darba apjomu dēļ par vienu nedēļu darba laiks ir 30 stundas, citā nedēļā 10 stundas. Rezultātā kopumā pa mēnesi sanāk 80 stundas ar algu 240 euro mēnesī. Vai darba līgumā var uzrādīt tādu nosacījumu kā nepilns darba laiks ar nedēļas darba ilgumu ne vairāk kā 30 stundas? Vai darba devējam vajadzētu piemaksāt pie algas, lai būtu minimāla mēneša darba alga 370 euro mēnesī? Vai darba devējam ir pienākums darba līgumā vai citā uzņēmuma dokumentā (darba kārtības noteikumos, rīkojumā) uzrādīt, cik minimālas darba stundas viņš apņemas nodrošināt darbinieku ar darbu katru mēnesi? Cik ilgi darbinieks var pārcelt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu uz citu gadu (darbinieks nebija atvaļinājumā jau 3 gadus pēc kārtas, katru gadu raksta iesniegumu ar lūgumu pārnest atvaļinājumu uz citu gadu)? Paldies!
Darba devējs, slēdzot darba līgumu ar darbinieku, vienojas par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, kuru saskaņā ar Darba likuma 40.panta pirmās daļas 7.punktu norāda darba līgumā. Darba devējam un darbiniekam ir tiesības vienoties par tādiem darba līguma nosacījumiem, kas nosaka īsāku darba dienu vai darba nedēļu. Tomēr tādā gadījumā pusēm jāvienojas par konkrētu nepilnu darba stundu skaitu, piemēram, 5 stundas dienā, 25 stundas nedēļā utt. Neievērojot minēto prasību, nepieciešamības gadījumā nav iespējams precīzi aprēķināt atvaļinājuma, slimības naudu. Turklāt arī darbinieks nevar izvērtēt savas iespējas un laiku blakus darba veikšanai, jo pastāvēs varbūtība, ka viņam kādu nedēļu būs jāstrādā 30 stundas.
Ja darba devējs nevar garantēt darbu normālā darba laika ietvaros, darba līgumā jānorāda tas nepilnais darba laiks, kurā darba devējs spēj darbinieku nodrošināt ar darbu. Saskaņā ar Darba likuma 134.panta septīto daļu nodarbināšana virs nolīgtā nepilnā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanos.
Nosacījumus par darba laiku var iekļaut darba līgumā vai arī saskaņā ar Darba likuma 40.panta trešo daļu šīs ziņas var norādīt arī citos iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos u.tml.
Ja darbinieks ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba devējam jāveic samaksa par darbinieka faktiski nostrādāto laiku, ievērojot darba līgumā nolīgtās darba samaksas apmēru.
Savukārt, ja darbiniekam ir nolīgta minimālā mēneša darba alga vai minimālā stundas tarifa likme un darbinieks ir nostrādājis visas mēnesī noteiktās darba stundas, bet aprēķinātā darba alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, aprēķināto darba algu palielina par starpību starp minimālo mēneša darba algu un aprēķināto darba algu.
Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no atpūtas laika veidiem, kas nodrošina darbiniekam atpūtas iespējas darba gada ietvaros. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem. Situācija, kad darbiniekam netiek piešķirts ikgadējais apmaksātajos atvaļinājums trīs gadus pēc kārtas, ir prettiesiska. Lai arī ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana ir darbinieka tiesības, tās nevar nodrošināt citādi kā tikai ar darba devēja līdzdalību. Tādēļ tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu īstenošana ir saistāma ar darba devēja pienākumu šo atvaļinājumu nodrošināt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
