FOTO: Lita Millere, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. 13. februārī Saeima komisijām nodevusi piecus likumprojektus.
2025. gada 20. februārī Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi divus likumprojektus:
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodotā likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” mērķis ir ieviest iedzīvotāju aizsardzības veidu – patveršanās patvertnēs –, lai nodrošinātu aizsardzību no bīstamiem faktoriem vai mazinātu to ietekmi katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, kā arī noteikt tiesisko regulējumu saistībā ar pašvaldību tiesībām organizēt katastrofas rezultātā radušos bojājumu novēršanu.
Kā norāda Iekšlietu ministrijas (IeM) Stratēģiskās komunikācijas departaments, likumprojekts paredzēs un nostiprinās patvertnes jēdzienu, noteiks obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, tāpat arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.
Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti pēdējos gados mudina pievērst papildu uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp patvertņu izveidošanu esošo ēku pagrabstāvos vai pazemes stāvos, kā arī jaunu patvertņu būvēšanu, pausts likumprojekta anotācijā.
Patlaban Latvijā nav spēkā esoša normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma (turpmāk – likums) 1. pantu plānots papildināt ar 16. punktu, nosakot, ka patvertne ir būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kuri rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
Kā skaidrots anotācijā, bīstamie faktori var būt, piemēram, sprādziena triecienvilnis, siltumstarojums, šķembas, radioaktīvais starojums un radioaktīvais piesārņojums (putekļi), kaujas ķīmisko un toksisko vielu tvaiki u. c.
Tāpat likumprojekts paredz papildināt likumu ar 7.1 pantu “Patvertnes”, nosakot, ka patvertnes iedala šādās kategorijās:
Iekšlietu ministrijas infografika.
Likumprojektā noteikts, ka:
Saskaņā ar IeM Stratēģiskās komunikācijas departamenta sniegto informāciju jau šobrīd esošo (III kategorijas) patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai IeM un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izstrādājis vienkāršotas vadlīnijas:
“Turpinot Saeimā diskusijas par likumprojektu, tiks ierosināts noteikt, ka III kategorijas objektu pielāgošanai jāatbilst minētajām vadlīnijām.”
Atbilstoši likumprojektam patvertnes īpašniekam vai valdītājam būs jānodrošina patvertnes uzturēšana, lai katastrofas, tās draudu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā cilvēki varētu iekļūt patvertnē un to izmantot.
“Patvertnes īpašniekam vajadzēs nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam jāgādā, lai patvertne būtu pieejama – atslēgtas ieejas durvis.
Tāpat patvertnes iespēju robežās jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u. c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas,” paskaidro IeM Stratēģiskās komunikācijas departaments.
Papildus IeM Stratēģiskās komunikācijas departaments norāda, ka patvertņu izbūve jaunbūvējamās ēkās neattiecas uz būvprojektiem, kas līdz 2027. gada 1. janvārim noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.
Likumprojektā paredzēts, ka pašvaldībām būs jāuztur informācija par to administratīvajā teritorijā esošo patvertņu izvietojumu.
Tāpat pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, būs tiesības piedalīties patvertņu (t. sk. privātās ēkās un telpās) izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu.
Pašvaldībai, piešķirot publiskos līdzekļus attiecīgo darbību veikšanai privātpersonas īpašumā esošajās ēkās un telpās, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējums. Savukārt pašvaldības domei būs jāizdod saistošie noteikumi par kārtību, kādā ēkas vai telpu īpašnieks vai valdītājs varēs saņemt pašvaldības atbalstu patvertnes izbūvei vai ierīkošanai un aprīkošanai.
Vienlaikus pašvaldības izpilddirektors, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, varēs pieņemt lēmumu par atbrīvojumu no noteiktā pienākuma izbūvēt patvertni, ja:
Turklāt pašvaldības izpilddirektors, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, varēs pieņemt lēmumu par atļauju būvēt kopīgu patvertni divām vai vairākām ēkām, ja patvertnes sasniedzamība nepārsniedz 300 m no attiecīgās ēkas.
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā minēto I vai II kategorijas patvertnes izbūve varētu sadārdzināt attiecīgā objekta būvniecību par 10%.
Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka atšķirībā no III kategorijas patvertņu izveides, pielāgojot telpas, kas likumprojektā ir noteiktas kā tiesības, I un II kategorijas patvertnes izbūve plānota kā pienākums, kas būs jāīsteno pēc noteikta perioda un likumprojekta spēkā stāšanās datuma:
“Tādējādi šobrīd nav iespējams aprēķināt un pieprasīt papildu finansējumu par ēkām, kurām pēc vairākiem gadiem tiks uzsākta būvniecība.”
Atbilstoši IeM Stratēģiskās komunikācijas departamenta sniegtajai informācijai, lai tiktu nodrošināts finansiāls atbalsts patvertņu izveidošanai un pielāgošanai, ES Fondu tematiskās komitejas sēdē panākta vienošanās, ka civilās aizsardzības būvju pielāgošanai un aprīkošanai tiks novirzīti 20,9 miljoni eiro, paredzot, ka vismaz 500 valsts un pašvaldību objektu tiks pielāgoti un aprīkoti saskaņā ar III kategorijas vadlīnijās noteikto apjomu.
Papildu finansējums plānots arī no Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta, kā arī pašvaldību budžeta.
Iekšlietu ministrijas infografika.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Ilze Dāme informē, ka šobrīd VUGD ir apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku objektu (pagrabstāvu), no kuriem:
Tas nozīmē, ka pašlaik apdraudējuma gadījumā patveršanās iespējas ir nodrošinātas vairāk nekā ceturtajai daļai (513 256) jeb 27,11% valsts iedzīvotāju.
Tāpat VUGD apkopotā informācija liecina, ka uz pašvaldību un valsts iestāžu ēkām uzstādīts jau vairāk nekā 950 patvertņu zīmju.
Kā vēstīts anotācijā, 2008. gadā, apzinot situāciju saistībā ar patvertnēm, VUGD rīcībā esošā informācija liecināja, ka patvertnēs, ņemot vērā to ietilpību, varētu patverties mazāk nekā 5% Latvijas iedzīvotāju.
Iekšlietu ministrijas infografika.
Jau šobrīd pašvaldībām ir paredzēta kompetence katastrofu seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanā, veicot likuma 11. pantā noteiktos uzdevumus un realizējot piešķirtās tiesības.
Normatīvais regulējums pašvaldībām neparedz iespēju sniegt atbalstu privātpersonām atjaunošanas pasākumu veikšanā tām piederošajās teritorijās, jo ārējos normatīvajos aktos nav noteikts tiešs un nepārprotams deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, nosakot gan regulējumu par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem katastrofu (dabas stihiju) seku likvidēšanai un atjaunošanas pasākumu veikšanai, gan personu grupas, kurām sniedzams minētais atbalsts, norādīts anotācijā.
Tādējādi likumprojekts paredz likuma 11. panta otro daļu papildināt ar 6. punktu, nosakot, ka pašvaldības domei ir tiesības pēc katastrofas organizēt vides sakārtošanas pasākumus publiskajā ārtelpā, kā arī, pamatojoties uz personas iesniegumu, – fiziskajai personai piederošā nekustamajā īpašumā. Vides sakārtošanas pasākumi publiskajā ārtelpā vai fiziskajai personai piederošā nekustamajā īpašumā ir darbības, kas veicamas, lai novērstu apdraudējumu cilvēku drošībai un veselībai un atjaunotu publiskās ārtelpas pieejamību un sanitāro tīrību.
Likuma 11. pantu iecerēts papildināt ar 7.1 daļu, kurā tiks noteikts, ka pašvaldības dome saistošajos noteikumos nosaka to personu kategorijas, kuru īpašumā pašvaldība organizē iepriekš minētos vides sakārtošanas pasākumus, un kārtību, kādā pašvaldība izskata konkrēto personu iesniegumus, kā arī kārtību, kādā pašvaldība pēc katastrofas organizē vides sakārtošanas pasākumus citai personai piederošā īpašumā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ” paredz par atzīmējamo dienu noteikt arī 27. februāri – kā Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu.
Pasaules nevalstisko organizāciju (NVO) diena tiek atzīmēta katru gadu 27. februārī. Minētais datums veltīts pilsoniskās sabiedrības un NVO nozīmes izcelšanai un stiprināšanai visā pasaulē.
Likumprojekta anotācijā akcentēts, ka Latvijai kā demokrātiskai valstij ar aktīvu pilsonisko sabiedrību šīs dienas oficiāla atzīmēšana sniegtu vairākus būtiskus ieguvumus:
“Ņemot vērā minētos argumentus, Pasaules NVO dienas iekļaušana Latvijas oficiālo atzīmējamo dienu kalendārā būtu svarīgs solis pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, valsts atpazīstamības veicināšanā un nevalstiskā sektora ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā,” paskaidrots anotācijā.
Tāpat tajā norādīts, ka Starptautiskās NVO dienas tradīciju 2009. gadā aizsāka latvietis Mārcis Liors Skadmanis un biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”.
