FOTO: Freepik.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. 27. februārī Saeima komisijām nodevusi divus likumprojektus.
2025. gada 27. februārī Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi divus likumprojektus:
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodotā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” mērķis ir:
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto šobrīd valsts izglītības standarti paredz, ka skolēnam jāgūst praktiska uzņēmējdarbības pieredze, veidojot savu MU.
UZZIŅAIMinistru kabineta (MK) noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 5. punkts paredz, ka pamatizglītības obligāto saturu veido vairākas caurviju prasmes, tostarp jaunrade un uzņēmējspēja (skolēns ir atvērts jaunai pieredzei un izaicinājumiem, meklē un saskata daudzveidīgas iespējas uzlabot pašreizējo situāciju, uzņemas iniciatīvu un ir neatlaidīgs, lai ideju pārvērstu noderīgā risinājumā vai produktā). MK noteikumu Nr. 747 3. pielikumā kā sasniedzamais rezultāts sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 9. klasi, norādīts: “Vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos gūst praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, analizē sava MU darbību, nosakot tā peļņu, ražīgumu, kā arī izstrādā priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanai. Analizē cenu veidojošos faktorus.” MK noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 3. punktā ietverts, ka viens no profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt profesionālās un pētnieciskās prasmes, kas veicina inovatīvu biznesa ideju rašanos un atbalsta pāreju uz ilgtspējīgo ekonomiku. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 332 1. pielikuma 5. tabulai viens no mūžizglītības kompetenču moduļiem ir “Iniciatīva un uzņēmējdarbība”. |
Vienlaikus nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti pašlaik nenosaka skolēna rīcību situācijās, kurās tiek gūti ienākumi no mācību uzņēmuma jeb saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotā izglītības programmā vispārējā vai profesionālajā izglītībā.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 11. pantu ar 13.1 daļu, nosakot, ka izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 eiro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas ietvaros, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka izglītojamajam rakstiski jāuzskaita savi ieņēmumi brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, lai noteiktu dienu, kad taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 eiro slieksni.
Ja izglītojamā ieņēmumi no MU taksācijas gadā sasniegs 3000 eiro un viņš attiecīgo saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, tad viņam piecu darba dienu laikā būs jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam, izvēloties sev piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu (mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu vai nodokļa maksāšanas režīmu vispārējā kārtībā), teikts anotācijā.
Juridiskajai komisijai nodotā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” mērķis ir noteikt Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pārvaldes jomā.
Šobrīd saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” Nodokļu un muitas policija ir VID struktūrvienība. Tas nozīmē, ka Nodokļu un muitas policijai ir tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu par tiem Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā noteiktajiem pārkāpumiem, kuri ir VID kompetencē.
No nākamā gada Nodokļu un muitas policija vairs nebūs VID sastāvā, jo saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likumu, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, tiks izveidota atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde – Nodokļu un muitas policija.
Nodokļu un muitas policijas amatpersonām atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 17.1 punktam, kas arī stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, būs tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt kompetento iestāžu uzskaitījumu likumā arī ar Nodokļu un muitas policiju.
