FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. 13. februārī Saeima komisijām nodevusi piecus likumprojektus.
2025. gada 13. februārī Saeima komisijām nodevusi piecus likumprojektus:
Saeima 13. februārī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas paredz Saeimas Administrācijas atbildībā esošajās jomās ieviest iekšējā audita prasības, kas atbilst valsts pārvaldē esošajai kārtībai un Iekšējā audita likuma nosacījumiem.
Plānotās izmaiņas pamatotas ar 2017. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) padomes Rekomendāciju par integritāti publiskajā sektorā, kurā norādīts, ka tiesiskais regulējums aptver likumdevēja, izpildvaras, administratīvās un tiesu varas iestādes un to amatpersonas un visās šajās institūcijās ir izveidojama iekšējā kontroles un riska pārvaldības sistēma.
Šobrīd Saeimas kārtības ruļļa 185. pants noteic, ka Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Publisko izdevumu un revīzijas komisija (turpmāk – komisija).
Pārskata gada laikā komisija plāno un veic finanšu posteņu revīziju izlases kārtībā Saeimas saimniecībā. Pēc veiktajām izlases revīzijām komisija iesniedz atzinumus Saeimas Prezidijam. Katra pārskata gada beigās tiek veikta gada pārskata revīzija. Par gada pārskata revīziju komisija iesniedz atzinumu Saeimas Prezidijam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tādējādi Saeimas grāmatvedības, kā arī izdevumu lietderības un likumības pārbaude pašlaik tiek īstenota atšķirīgi nekā vairumā valsts pārvaldes institūciju:
“Proti, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, izveido iekšējo auditu, kas vērtē iestādes darbības plānus, metodes un procedūras un sniedz ieteikumus iestādes darba efektivitātes uzlabošanai.”
Saskaņā ar likumprojektu Saeimas iekšējās kontroles nodrošināšanai plāno izveidot uzraudzības institūciju – iekšējo auditoru.
Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka iecerētās izmaiņas nav pretrunā esošajam Saeimas kārtības ruļļa 185. pantam, jo tiks nodalītas funkcijas starp komisiju un Saeimas Administrācijas iekšējās kontroles sistēmu, iekšējam auditam pakļaujot Saeimas Administrācijas kompetencē esošos ar Saeimas darbu saistītos organizatoriskos, tehniskos un citus jautājumus.
|
Likumprojekta prognozējamā ietekme uz valsts budžetu Plānots, ka iekšējā auditora pamatpienākumi būs:
Tādējādi iekšējā auditora atalgojumam gadā nepieciešami ~ 70 038 eiro:
|
Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam Lietuvas Republikas Seimā ir izveidota Iekšējā audita struktūrvienība, savukārt Igaunijas Republikas Rīgikogu iekšējā audita funkciju pilda iekšējās kontroles padomnieks.
Saeima 13. februārī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju un valsts kopējo drošību, nosakot ierobežojumus tūrisma pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijas un Baltkrievijas teritorijās.
Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, tādā veidā tiks izslēgti cilvēktiesību prettiesisku pārkāpumu un vervēšanas Krievijas un Baltkrievijas labā riski.
Likumprojekts paredz 16.2 pantu “Kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi” izteikt jaunā redakcijā, proti, “Tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi”.
Vienlaikus iecerēts minēto pantu papildināt ar ceturto daļu, nosakot, ka “tūrisma pakalpojumu sniedzējiem aizliegts piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas teritorijā”.
“Kaut arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tūrisms uz Krieviju un Baltkrieviju ir būtiski samazinājies, tas nav apstājies pavisam. Drošības situācija Krievijā un Baltkrievijā ir kļuvusi bīstamāka.
Šo valstu iekšējā politika un Krievijas militārās darbības Ukrainā radījušas spriedzi, kas var novest pie neparedzamām situācijām, piemēram, tūristu un ceļotāju, it īpaši tādu, kas nāk no valstīm, kuras neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā, prettiesiskas aizturēšanas vai vervēšanas par labu Krievijas interesēm un pret savas valsts interesēm,” skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tāpat anotācijā akcentēts, ka valsts tiesības ierobežot pilsoņu ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju ir saistītas ar vairākām jomām, tostarp nacionālo drošību, ārpolitiku, starptautiskajām attiecībām un cilvēktiesību aizsardzību:
“Tā kā ceļojumi uz Krieviju un Baltkrieviju var radīt dažādas politiskās, drošības un tiesiskās sekas, valstij ir tiesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz saviem pilsoņiem, kas vēlas ceļot uz šīm valstīm. [..]
Šādu izklaides braucienu piedāvāšana un organizēšana uz agresorvalstīm nav pieļaujama un ir aizliedzama, jo to rezultātā var tikt būtiski apdraudēta Latvijas pilsoņu drošība, veselība un pat dzīvība.”
LV portāls atgādina, ka Saeima 6. februārī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”, kura iesniedzēji ir Saeimas deputāti – Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss –, kā arī likumprojektu “Likums par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu tiesībām iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijas Republikā”, kura iesniedzēji ir Saeimas deputāti – Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs.
Abi iesniegtie likumprojekti paredz ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā ar mērķi garantēt Latvijas valsts drošību.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Saeima 13. februārī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī”, kas paredz, ka ne tikai tiesībsargam un Valsts kontrolei, bet arī Latvijas Bankas prezidentam katru gadu Saeimā būs jāiesniedz ziņojums par Latvijas Bankas darbu.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, “kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai Saeimai daudz vairāk ir jāizmanto informācija, kas ir Latvijas Bankas rīcībā, lai ietekmētu gan finanšu pakalpojumus, tostarp veicinātu to reģionālo pieejamību, kā arī nodrošinātu finanšu sektora drošību, gan pozitīvi ietekmētu cenu stabilitāti un ierobežotu krasas inflācijas svārstības, gan nepieļautu kreditēšanas samazinājumus, nodrošinot Latvijas valsts finanšu sistēmas drošību un stabilitāti”.
Likumprojekts paredz papildināt Saeimas kārtības rulli ar 5.5 nodaļu “Latvijas Bankas prezidenta ziņojumi”, nosakot, ka:
Saeima 13. februārī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījums Ostu likumā”, kas paredz samazināt mazās ostas valdes locekļu skaitu.
Lai uzlabotu mazo ostu pārvaldību, likumprojekts noteic pārskatīt to pārvaldības struktūru.
“Reformas ietvaros plānots samazināt mazās ostas valdes locekļu skaitu no līdzšinējiem desmit uz maksimāli pieciem locekļiem, ekonomējot līdzekļus un nodrošinot sabalansētu pārstāvniecību un konstruktīvu lēmumu pieņemšanu,” pausts likumprojekta anotācijā.
Iecerēts, ka jaunajā modelī viena valdes locekļa amatu ieņemtu valsts pārstāvis, kuru norīkotu attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. Kā minēts anotācijā, “izvērtējot ostas darbības specifiku, vai tā vairāk saistīta ar kravu apkalpošanu, zvejniecību vai tūrismu, konkrētā pašvaldība varēs izvēlēties aicināt pārstāvi no tās ieskatā atbilstošas ministrijas, proti, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas”.
Atbilstoši likumprojektam arī pārējo valdes locekļu izvēle būtu pašvaldības kompetencē vienlīdzīgā proporcijā no pašvaldības pārstāvjiem (deputātiem) un ostā funkcionējošo uzņēmēju vidus, kas veicinās līdzsvarotu un profesionālu viedokļu pārstāvniecību.
|
Ostas likums 23. pants. Mazās ostas jēdziens Mazā osta ir noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports. |
Saeima 13. februārī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ”, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu kārtību patieso labuma guvēju (PLG) reģistrācijai Uzņēmumu reģistra (UR) vestajā juridisko veidojumu PLG reģistrā tiem tiesību subjektiem, kas nav reģistrēti UR vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrā.
Vienlaikus izmaiņas nepieciešamas, lai tiktu nodrošināta tiesību normu viennozīmīga un skaidra piemērošana, ņemot vērā, ka saistītie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisko personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu –, ja ir iespējams identificēt tās PLG –, stājās spēkā jau 2025. gada 1. janvārī.
Tādējādi likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ” noteic, ka UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā:
Plašāk ar minēto likumprojektu var iepazīties LV portāla publikācijā “Arī ārpus ES reģistrētiem juridiskajiem veidojumiem būs jānorāda patiesie labuma guvēji”.
Informāciju sagatavoja Linda Ņikona, LV portāls.
