Attēlam ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Saeima 6. februārī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus likumprojektus, kas saistīti ar tiesiskā regulējuma pilnveidi valsts iekšējās drošības efektīvākai nodrošināšanai. To vidū arī jauna likuma projekts, kas paredz ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu tiesības iegūt nekustamo īpašumu Latvijā.
|
|
Saeima 6. janvārī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kas paredz reorganizēt krīzes vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un kompetencēs balstītu pārnozaru civilās krīzes vadību.
Grozījumi noteic, ka par civilo krīžu pārvaldību un iestāžu sadarbības koordinēšanu atbildīgs būs Krīzes vadības centrs (KVC). “Tas ir nozīmīgs aspekts, lai krīzes situācijā centralizēti, saskaņoti un ātri pieņemtu lēmumus un skaidri sniegtu informāciju sabiedrībai,” norāda Valsts kanceleja.
Plānots, ka Krīzes vadības centrs būs Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā, kas nodrošinās krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu.
Valsts kanceleja informē, ka Krīzes vadības centra darbība tiks organizēta divos līmeņos:
“Krīzes vadības centra galvenās funkcijas ikdienā būs saistītas ar situācijas monitoringu, informācijas analīzi, resursu pārvaldību, uzraudzību un iestāžu savstarpējas sadarbības koordinēšanu. Tas diennakts režīmā monitorēs un analizēs civilās drošības situāciju valstī, tādējādi savlaicīgi atklājot riskus un potenciālos apdraudējumus, koordinējot nepieciešamos risinājumus un sagatavojot dokumentus lēmumu pieņemšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.
Centrs arī koordinēs krīzes komunikāciju un ikdienā attīstīs valsts un pašvaldību iestāžu sadarbību iekšējā un ārējā saziņā krīžu apstākļos, kā arī sadarbosies un iesaistīs nevalstisko sektoru.
KVC sadarbosies ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas,” informē Valsts kanceleja.
Nacionālo drošības likumu iecerēts papildināt ar 22.5 pantu “Krīze un krīzes vadība”. Likumā tiks precīzi noteikta Ministru kabineta atbildība, Krīzes vadības centra, ministriju un citu valsts institūciju pienākumi, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju kompetence.
Izmaiņām Nacionālās drošības likumā jāstājas spēkā vienlaikus ar trim saistītajiem likumprojektiem:
|
Plašāk par tēmu LV portālā >>
|
Saeima 6. janvārī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Likumprojekts paredz papildināt Mobilizācijas likumu ar 10.2 pantu, lai noteiktu, ka pirmās nepieciešamības preces, ar kurām iedzīvotāji nodrošināmi valsts apdraudējuma gadījumā, vienu gadu pirms to derīguma termiņa beigām kā nevajadzīgu valsts kustamo mantu ar Ministru kabineta lēmumu var nodot bez atlīdzības, ievērojot kārtību, kādā atsavināma publiskas personas manta.
Valdības rīcības plāns noteic līdz 2025. gada 31. decembrim izveidot pirmās nepieciešamības preču rezervi, kas paredzēta iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. Minēto valsts pārvaldes uzdevumu deleģēts veikt SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor”, kura funkciju izpildi un finansējuma izlietojumu uzrauga Ekonomikas ministrija.
Pirmās nepieciešamības rūpniecības preces paredzētas cilvēku nodrošināšanai evakuācijas gadījumā valsts apdraudējuma situācijā – apstākļos, kad ierastās piegāžu ķēdes var nedarboties, vai katastrofu gadījumā, kad vajadzīga ātra rīcība. Preces ir paredzētas valsts apdraudējuma gadījumā pārvietotajiem iedzīvotājiem, kuri tiks izmitināti pagaidu izmitināšanas telpās (piemēram, izglītības iestādēs), lai iedzīvotājiem būtu iespēja ievērot minimālās higiēnas normas.
Ar pirmās nepieciešamības precēm plānots nodrošināt līdz 6% no iedzīvotāju skaita. Pirmās nepieciešamības preču uzglabāšana tiks organizēta reģionos izvietotās noliktavās, tās sadalot pa uzglabāšanas vietām proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrētajam iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu iespējami ātrāku palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, informē Ekonomikas ministrija.
Kārtība, kādā tiek veikta iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 185, kas stājās spēkā 2024. gada 3. aprīlī. Noteikumu pielikumā ir pieejams arī pirmās nepieciešamības preču saraksts (salvetes, dvieļi, autiņi, segas, ziepes, zobu pasta, higiēniskās paketes u. c.).
Likumprojekta izstrādātāja – Ekonomikas ministrija – informē, ka iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm evakuācijas gadījumā valsts apdraudējuma situācijā valsts budžetā ir rezervēts finansējums 31 114 900 eiro apmērā. Savukārt šī gada 28. janvārī valdība lēma pārdalīt 16 248 031 eiro pirmās nepieciešamības preču iepirkšanai (atbilstoši iepriekš apstiprinātajiem MK noteikumiem), kā arī līgumu noslēgšanai par noliktavu pakalpojumiem.
Saeima 6. februārī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”, kura iesniedzēji ir Saeimas deputāti – Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss –, kā arī likumprojektu “Likums par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu tiesībām iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijas Republikā”, kura iesniedzēji ir Saeimas deputāti – Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs.
Abi iesniegtie likumprojekti paredz ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā ar mērķi garantēt Latvijas valsts drošību. Likumprojektiem nedaudz atšķiras piedāvātais saturs.
Likumprojekts “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” paredz, ka iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijā būs aizliegts:
Likumprojekta mērķis ir garantēt un stiprināt Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošību, konstitucionālo iekārtu, valsts neatkarību un teritoriālo integritāti, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
Plānotās izmaiņas paredz, ka minētais aizliegums neattiektos uz Krievijas pilsoni, kurš līdz jaunā likuma spēkā stāšanās dienai ir Latvijā ieguvis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.5 un 67. punktu.
Tāpat likumprojektā noteikts, ka nekāda veida atsavināšanas darījumi un citi darījumi, kas noslēgti pēc šā likuma stāšanās spēkā un ar kuriem likumā minētie subjekti ieguvuši nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijā, nebūs spēkā un koroborējami.
Likumprojektā norādītie subjekti nebūs tiesīgi piedalīties arī nekustamā īpašuma vai tā daļas izsolē, kā arī izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu.
Vienlaikus likumprojekts paredz izņēmuma gadījumus. Proti, iecerētais aizliegums nebūs attiecināms uz gadījumiem, kad Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis nekustamo īpašumu vai tā daļu ieguvis:
Savukārt likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka likumā minētajiem subjektiem, kas noslēguši darījumus pirms šā likuma stāšanās spēkā, būs tiesības triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniegt dokumentus zemesgrāmatā darījuma koroborēšanai. Plānots, ka darījumi, kas attiecīgajā termiņā netiks ierakstīti zemesgrāmatā, nebūs spēkā.
Ministru kabinetam ne retāk kā reizi gadā būs jāizvērtē jaunajā likumā noteikto tiesību ierobežojumu nepieciešamība, noteikts likumprojektā.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, iecerētais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir saistāms ar valsts pamatpienākumu nodrošināt valsts un sabiedrības drošību hibrīdkara apstākļos un preventīvi novērst iespējamos drošības apdraudējumus nākotnē, ierobežojot tikai to valstu pilsoņu tiesības, kuru pilsonības valsts robežojas ar Latviju un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos rada apdraudējumu Latvijas drošībai, iegūt Latvijā nekustamos īpašumus:
“Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Pašaizsargājošās demokrātijas princips paredz aizsargāt demokrātisku tiesisku valsti un tās konstitucionālo identitāti, tai skaitā teritorijas vienotību kā to veidojošo elementu.
Jebkādi riski, kas saistāmi ar iespēju apdraudēt konstitucionālo identitāti, tostarp sadalīt teritoriju, apdraudēt sabiedrisko kārtību, demokrātiju un mieru, ir novēršami.”
Detalizēti ar likumprojekta nepieciešamības pamatojumu var iepazīties šeit.
Turpretī likumprojekts “Likums par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu tiesībām iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijas Republikā” paredz, ka tiesības iegūt īpašumā jebkādu nekustamo īpašumu Latvijā nebūs:
Likumprojekta mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tās nacionālās suverenitātes nepārtrauktību un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
Likumprojektā paredzēts, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsonis nekustamo īpašumu Latvijā savā īpašumā varēs iegūt tikai šādos gadījumos:
Plānots noteikt, ka visi līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim uzsāktie nekustamā īpašuma iegādes darījumi būs spēkā un pabeidzami Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniedzot zemesgrāmatā lūgumus īpašuma tiesību nostiprināšanai divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās brīža.
Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, ar rosinātajām izmaiņām iecerēts minimizēt Krievijas izvērstā hibrīdkara ietekmi uz Latvijas valsts nacionālo drošību, kā arī mazināt iespējas nelegālo finanšu līdzekļu legalizācijai, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.
Plašāk ar likumprojekta nepieciešamības pamatojumu var iepazīties šeit.
