Deputāti vēstulē atsaucas uz apakškomisiju kopsēdi, uz kuru parlamentārieši bija aicinājuši atbildīgo ministriju pārstāvjus, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību, kā arī Mātes un bērna veselības plānu 2025.–2027.gadam.
Deputāti akcentē, ka informācija par sabiedrības reproduktīvo veselību kopumā liek apšaubīt skolēnu iegūto zināšanu kvalitāti un spējas šīs iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē. Arī sēdē pieaicināto sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri ikdienā saskaras ar šiem jauniešiem, norādīja uz kopējo veselības pratības kritumu, pauž deputāti.
Vēstulē norādīts, ka sabiedrības informēšana un izglītošana seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem gan sabiedrības veselības pratības, gan katra iedzīvotāja individuālas seksuālās un reproduktīvās veselības uzlabošanai.
Latvijā akūti ir nepieciešams uzlabot demogrāfisko un sociālekonomisko situāciju, veicinot katra indivīda atbildību par savu un savu tuvinieku veselību, veidojot izpratni par veselību kā vērtību. Izglītības sistēmas viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt izglītojamo ar personiskajai un sabiedriskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm, veidojot izglītojamajā atbildīgu attieksmi pret savu veselību un dzīvību, tai skaitā apzinoties veselībai kaitīgu, riskantu uzvedību un veicinot veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Lai panāktu būtiskas izmaiņas sabiedrības attieksmē, ļoti svarīga ir aktīva izglītības sektora loma veselības izglītības attīstībā, akcentē deputāti.
Vēstules autori atgādina, ka šī un turpmāko gadu viena no valsts prioritātēm ir demogrāfiskā stāvokļa uzlabošana, un uzsver, ka veselības mācība pamatskolas līmenī, kuru vada zinoši speciālisti, piemēram, ārsti, sociālie darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, ir akūti nepieciešama iedzīvotāju izglītošanai par seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī par veselības jautājumiem kopumā.
