Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā ar 35 dzīvokļiem. Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) var apskatīt visus mājas dzīvokļu īpašniekus, ja pats esi kāda no dzīvokļiem īpašnieks. Pārbaudot datus BIS, konstatēju, ka pieci no 35 dzīvokļiem sistēmā neuzrādās. Noskaidroju, ka šie dzīvokļi pieder pašvaldībai, taču tie nav reģistrēti zemesgrāmatā. Vai pašvaldība kā minēto piecu dzīvokļu īpašnieks var piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz mājas pārvaldīšanu? Vai arī lemttiesības ir tikai 30 dzīvokļiem? Vai tie veido 100% balsojumu?
Kā izriet no Senāta judikatūras atziņām, neviens normatīvais akts neparedz iespēju, ka daudzdzīvokļu māja vienlaikus varētu pastāvēt gan kā kopīpašums, gan dzīvokļu īpašumos sadalīts īpašums (skat. 2018. gada 30. novembra spriedumu lietā Nr. SKC364/2018). Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 6. panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašumos sadala visu dzīvojamo māju. Saskaņā ar minēto Senāta atziņu un likumu nepastāv starpposms starp dzīvokļu īpašumos nesadalītu īpašumu un dzīvokļu īpašumos sadalītu dzīvojamo māju. Tātad jāsecina, ka aprakstītajā gadījumā, kad visi dzīvokļu īpašnieki savas īpašuma tiesības vēl nav reģistrējuši zemesgrāmatā, dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvu veido visi 35 dzīvokļu īpašnieki. Nebūtu pamata pieņemt, ka piecu dzīvokļu īpašnieks, kas savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā vēl nav reģistrējis, atrastos tiesiskā vakuumā un ārpus dzīvokļu īpašnieku kopības sastāva.
Zemesgrāmatā nereģistrēta dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi ir noteikti likumā. Proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otrā daļa paredz: līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā. Līdz ar to uz dzīvokļa īpašnieku, kas pēc dzīvojamās mājas sadales dzīvokļu īpašumos savas īpašuma tiesības vēl nav reģistrējis zemesgrāmatā, ir attiecināmi visi tie paši pienākumi kā uz ikvienu citu dzīvokļa īpašnieku. Šādam dzīvokļa īpašniekam piemīt arī visas likumā noteiktās dzīvokļa īpašnieka tiesības, izņemot tās, kuras likums paredz tikai zemesgrāmatā reģistrētiem dzīvokļu īpašniekiem. Ņemot vērā tiesu praksi, konstatējams, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs piedalās arī tie dzīvokļu īpašnieki, kas savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā vēl nav reģistrējuši (skat. 2018. gada 30. novembra spriedumu lietā Nr. SKC364/2018). Tādējādi konkrētajiem dzīvokļu īpašniekiem netiek liegtas tiesības piedalīties dzīvokļu īpašnieku kopības balsojumos.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
