Senāts norādīja, ka pieteikuma apmierināšana bez lietas iztiesāšanas ir izņēmums no vispārējās administratīvo lietu izskatīšanas kārtības. Lai nepamatoti neaizskartu procesa dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu (jo īpaši, ja strīdā iesaistītas vairākas privātpersonas ar pretējām interesēm, kā tas ir izskatāmajā gadījumā), šādā kārtībā strīdu pieļaujams izšķirt vienīgi tad, ja situācija ir vienkārša (pareizs tās atrisinājums ir acīmredzams) un neskar būtiskus tiesību jautājumus.
Proti, pieteikuma apmierināšana bez lietas iztiesāšanas pieļaujama tad, ja nav šaubu, ka: 1) jau pieteikuma izlemšanas stadijā ir noskaidroti visi lietas izšķiršanai būtiskie apstākļi un pēc iepazīšanās ar pieteikumu un iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas ir gūstama pārliecība, ka pieteikums ir apmierināms, un 2) pieteikumā nav skarts būtisks tiesību jautājums, tostarp tāds jautājums, kam varētu būt nozīme judikatūras veidošanā.
Par to, vai abi minētie kritēriji ir izpildīti, jāpārliecinās tiesnesim pēc iepazīšanās ar pieteikumu un procesa dalībnieku iztaujāšanas. Senāta ieskatā, izskatāmajā gadījumā tiesnesim nebija pamata apmierināt pieteikumu bez lietas iztiesāšanas, jo pieejamās ziņas par lietas apstākļiem bija pretrunīgas un objektīvi nevarēja būt pārliecība, ka ir noskaidroti visi jautājuma izšķiršanai būtiskie apstākļi. Turklāt no iesniegtajiem dokumentiem izrietēja, ka lietā ir strīds, kā interpretēt likuma „Par zemes dzīlēm” normu par īpašumtiesībām uz ģeoloģisko informāciju, un šī norma tiesu praksē līdz šim nav tikusi interpretēta.
Pieteikumu bija iesniegusi fiziska persona, kurai piederošā zemesgabalā ierīkots ūdens ieguves urbums. Pēc urbuma ierīkošanas pieteicēja vērsās VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ar lūgumu izsniegt urbuma pases dublikātu. Šī informācija netika izsniegta, jo urbuma ierīkotāja SIA „Lobanov” tai bija noteikusi komercnoslēpuma statusu un nebija atļāvusi to izsniegt. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis bija apmierinājis pieteikumu par dokumenta izsniegšanu bez lietas iztiesāšanas, atzīstot, ka par informācijas īpašnieci ir uzskatāma pieteicēja, tādēļ cita persona nevarēja ierobežot pieteicējas piekļuvi šai informācijai un atzīt to par komercnoslēpumu.
