E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 12171
Lasīšanai: 4 minūtes

Vai var būvēt ēku uz diviem zemesgabaliem?

J
jautā:
14. jūnijā, 2017
Mārīte

Vēlos būvēt ēku uz savas zemes, tā atrastos uz diviem zemesgabaliem, vai pašvaldībai ir tiesības prasīt obligāti apvienot abus zemesgabalus vienā? Visi apbūves rādītāji izpildās.

A
atbild:
15. jūnijā, 2017
Rīgas pilsētas būvvalde
Ilze Žūka, sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Civillikuma 968. pants nosaka: 

“968. Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.”

Šajā tiesību normā tiek nostiprināts zemes un ēkas vienotības princips, kas paredz, ka uz zemes uzbūvēta ēka ar zemesgabalu veido vienotu nekustamo īpašumu, jo ēka nevar pastāvēt bez zemesgabala.

Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 132. un 133. punktā ir noteikts:

“132. Jaunbūvējamās būves (izņemot inženierbūves – tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā un ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

133. Jaunbūvējamās būves (izņemot ostu termināļus un inženierbūves – tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) atrodas attiecīgās zemes vienības robežās, un to daļas nedrīkst projicēties ārpus attiecīgās zemes vienības robežas vai atrasties uz robežas, izņemot gadījumus, ja starp ēkām ir izbūvēta ugunsdroša siena vai ēkām ir kopīga ugunsdroša siena (ugunsmūris) un ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.”

Papildus šiem nosacījumiem katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos var atrunāt vēl detalizētākas prasības. Piemēram, Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 288. punktā noteikts:

“288. Nevienas būves daļas projekcija uz zemes nedrīkst izvirzīties ārpus šīs būves zemesgabala robežas, izņemot:

288.1. ja būve ir žogs starp zemesgabaliem;

288.2. ja ir nodibināts pārkares servitūts;

288.3. (Svītrots ar RD 18.06.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.219)

288.4. ja zemesgabala robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādes izvirzījums (erkers, balkons, jumtiņš virs ieejas un tamlīdzīgi arhitektoniski veidojumi) ir augstāk kā 3 m virs ietves apbūves aizsardzības teritorijās un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās vai augstāk kā 4 m virs ietves pārējās teritorijās, neatkarīgi no ietves platuma, un tā projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemesgabala robežas (teritorijā starp sarkanajām līnijām):

288.4.1. ne vairāk par 50% no ietves platuma un 1,5 m;

288.4.2. sākot ar sesto stāvu, katra stāva fasādes izvirzījums nevar pārsniegt platumu, ko aprēķina 0,3 m reizinot ar attiecīgā ēkas stāva kārtas numuru (6. stāvā – 1,8 m, 7. stāvā – 2,1 m, 8. stāvā – 2,4 m un tā joprojām).

288.1 Saistošo noteikumu 288. punkts neattiecas uz esošo likumīgi izveidojušos situāciju, kad būve projicējas ārpus zemesgabala robežas.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka normatīvo aktu regulējums nepieļauj būves izbūvi ārpus viena zemes gabala robežām, izņemot gadījumus, ja šāda situācija ir izveidojusies vēsturiski un persona var pierādīt izbūvētās būves likumību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 156 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU