Runājot par ārzemniekiem, zemi Latvijas Republikā var iegūt īpašumā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi.

Lauksaimniecības zemi var iegūt īpašumā fiziskās personas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas Latvijas Republikā;

b) vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus saskaņā ar Padomes 2009. gada 19. janvāra regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ regulu (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk — regula Nr. 73/2009), vai saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk — regula Nr. 1307/2013), vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā;

c) rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā sāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai sāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem;

d) likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.1 panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta.

2. punktā minētās prasības netiek attiecinātas uz lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz desmit hektārus fiziskajām personām un piecus hektārus juridiskajām personām.

Personas, kas nav minētas 1. punktā, zemi var iegūt īpašumā ar ierobežojumiem, proti, šīs personas nevar iegūt īpašumā:

1) zemi valsts pierobežas joslā;

2) zemi dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās;

3) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4) zemi publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās;

5) lauksaimniecības un meža zemi;

6) zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs.

Kamēr Lielbritānija nav izstājusies no ES, šai valstij joprojām ir visas tiesības un pienākumi, kas izriet no dalības ES.