“LTA rīcībā jau ir pirmā neoficiālā informācija, ka lielie Latvijas ražotāji, tostarp AS “Kurzemes gaļsaimnieks” un vadošie vairumtirgotāji šobrīd vēršas atbildīgajās ministrijās ar pamatotām pretenzijām. Situācijas mērogu spilgti apliecina dati par kādu vietējo vairumtirdzniecības uzņēmumu, kuram “MERE” tīkla iesaldēšanas dēļ šobrīd ir “pakārusies” un bloķēta prece un līdzekļi 280 000 eiro apmērā visā reģionā: no tiem 80 000 EUR Latvijā, 160 000 EUR Lietuvā un 40 000 EUR Čehijā, turklāt ir arestēts un bloķēts jau veiktais maksājums no Čehijas par preci.”
Daļa piegādātāju izrakstīto rēķinu ir palikuši pilnībā neapmaksāti, savukārt “MERE” slēgtajos veikalos un noliktavās šobrīd atrodas nerealizēta vietējā produkcija, uz kuru piegādātāji saskaņā ar līgumiem saglabā likumīgas īpašumtiesības līdz pilnas samaksas saņemšanai.
“Mūsu uzņēmumi produkciju piegādāja komersantam, kurš darījumu noslēgšanas brīdī Latvijā darbojās pilnīgi legāli. Šīs preces bija paredzētas realizācijai Latvijas patērētājiem, nevis eksportam uz Krieviju vai Baltkrieviju. Tādēļ starptautisko sankciju blakusparādības un sekas nedrīkst nesamērīgi un netaisnīgi tikt uzkrautas uz labticīgu Latvijas ražotāju un reģionu nodarbinātības pleciem,” norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
LTA informē par oficiālo saraksti ar valsts iestādēm, kas atsedz smagnēju administratīvo procesu gaitu un hronisku atbildības “futbolēšanu”. LTA jau laikus aicināja Ārlietu un Ekonomikas ministrijas un Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) izvērtēt šī Krievijas izcelsmes tīkla darbību Latvijā, ņemot vērā, ka tā mātesuzņēmums Svetofor ir starp Top-5 pārtikas mazumtirgotājiem Krievijā un ieņem monopolstāvokli zemo cenu cieto diskontu segmentā. Kamēr Polijā šis tīkls tika tiesiski slēgts jau 2023. gadā, Latvijas ministrijas mēnešiem ilgi uzturēja formālu saraksti – EM norādīja, ka “sankciju regulējums neparedz vispārēju aizliegumu”, bet Ārlietu ministrija aprobežojās ar rekomendācijām par “reputācijas riskiem”. Pirms pieciem mēnešiem – 2026. gada 27. februārī – Finanšu izlūkošanas dienests (FID) savā oficiālajā atbildē LTA tieši norādīja: “Uz šīs atbildes sniegšanas brīdi SIA “LATPRODUKTI” (veikalu tīkls “MERE”) nav iekļauta Regulas Nr. 269/2014 un Regulas Nr. 765/2006 I pielikumā, līdz ar to netiek uzskatīta par sankciju subjektu.” Paļaujoties uz šo valsts kompetentās iestādes tiešo tiesisko skaidrojumu, Latvijas ražotāji un piegādātāji pilnīgi likumīgi turpināja komercdarbību un preču piegādes. Rezultātā “MERE” Latvijā darbojās līdz pēdējam, un tika izslēgta no aprites tikai pēc ES kopējā lēmuma, radot tiešus zaudējumus vietējam biznesam.
LTA ir iesniegusi valdībai sešu punktu emergency rīcības plānu:
- Sasaukt starpinstitūciju sanāksmi ar premjera A. Kulberga, EM, FM, FID, skarto ražotāju un sankciju subjektu pārstāvju dalību.
- Koordinēt preču inventarizāciju slēgtajās vietās, fiksējot preču tiesiskos īpašniekus, komplektāciju un novēršot pārtikas produktu bojāeju.
- Veicināt konsolidēta iesnieguma iesniegšanu FID, lai saņemtu izņēmuma atļauju neapmaksāto preču tūlītējai atdošanai Latvijas uzņēmumiem.
- Noteikt vienotu valsts pārvaldes kontaktpersonu un izveidot standartizētu informācijas iesniegšanas veidlapu skartajiem ražotājiem.
- Sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēt pagaidu likviditātes atbalsta vai garantiju mehānismus tiem dokumentētajiem zaudējumiem, kurus objektīvi nebūs iespējams atgūt, ievērojot komercdarbības atbalsta regulējumu.
LTA vēlas nomierināt patērētājus – “MERE” veikalu slēgšana nemazinās zemu cenu produktu pieejamību Latvijā. Šīs tirdzniecības vietas jau šobrīd aktīvi pārņem citi vietējie komersanti, kuri nodrošinās līdzīgu cenu politiku, un lēta, kvalitatīva Ukrainas izcelsmes produkcija jau pašlaik ir plaši pārstāvēta gandrīz visos nacionālajos tīklos, kā arī Maxima.
“MERE darbības modelis pilnībā norobežojās no korporatīvās sociālās atbildības un ar asociāciju sazinājās vienīgi jaunu telpu meklēšanas posmā. Tagad valstij ir pienākums pierādīt saimniecisko loģiku un aizsargāt savējos,” noslēdz H. Danusēvičs.
