Pašreizējā kārtība un "Latvijas Valsts ceļi" un būvvalžu interpretācijas ir pilnībā izolējušas lauku uzņēmējus. Ārpus pilsētām un apdzīvotām vietām mazie veikali, zemnieku saimniecības, viesu mājas un ceļmalas kafejnīcas fiziski nedrīkst uzstādīt elementāras informatīvās norādes, kas autovadītājiem laicīgi signalizētu par objekta atrašanās vietu, savukārt par parastu pārvietojamo A-rāmju ("slienīšu") novietošanu pie veikala durvīm uzņēmēji tiek masveidā sodīti.
LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsver, ka bez informatīvajām ceļa norādēm ārpus pilsētām mazais reģionālais bizness ir nolemts ekonomiskai neredzamībai un bankrotam.
"Mēs redzam kliedzošu absurdu. Kamēr valsts un pašvaldības pašas ceļu krustojumos un mezglos uzstāda līdz pat 17 dažādām tehniskām, pretrunīgām un informatīvām zīmēm, kas reāli pārsātina un novērš autovadītāju uzmanību, mazo uzņēmēju reģionos burtiski vajā un soda par vienu glītu un pircējam kritiski nepieciešamu norādi uz ceļa malas. Prasībām ir jābūt simetriskām un loģiskām. LTA pieprasa likumdošanā dzelžaini noteikt, ka ārpus pilsētām uzņēmējiem ir tiesības uz vienkāršota paziņošanas principa pamata uzstādīt skaidras norādes uz savām tirdzniecības un pakalpojumu vietām, kā arī ieviest 15 metru brīvo zonu mobilajiem stendiem pie objektiem. Tas nodrošinās reģionālā biznesa fizisku pamanāmību un glābs darba vietas Latvijas novados," norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
|
Šī ir ārēja resursa iesūtīta informācija (relīze), kas neatspoguļo LV portāla redakcijas viedokli. |
