DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tava drošība
1
1

Kibernoziedznieki aktīvi izmanto publiskos Wi Fi, lai zagtu datus un izplatītu ļaunatūru

“Bite Latvija” informācija medijiem

FOTO: Freepik.

Starptautiskie dati liecina, ka pasaulē ir miljoniem publisko Wi-Fi tīklu, piemēram, lidostās, kafejnīcās, viesnīcās. Taču tos aktīvi izmanto arī kibernoziedznieki, lai veiktu uzbrukumus, zogot datus, izplatot vīrusus un izmantojot inficētās ierīces citiem ļauniem nolūkiem. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš stāsta, ka šobrīd populārajos “Evil Twin” Wi-Fi uzbrukumos kibernoziedznieki izveido viltotus bezvadu tīklus, kas vizuāli un tehniski ir gandrīz neatšķirami no īstajiem. Šie uzbrukumi ir īpaši bīstami, ļaujot uzbrucējam “pārtvert” paroles, maksājumu informāciju un citus sensitīvus datus, ierīces īpašniekam nenojaušot to.

Mobilo iekārtu drošības apskats “Zimperium’s 2025 Global Mobile Threat Report” rāda, ka pasaulē ir aptuveni 5 miljoni nedrošu publisko Wi-Fi tīklu, un aptuveni 33 % lietotāju tiem regulāri pieslēdzas. Tikmēr tehnoloģiju kompānija pērn “Siemlus” pētījumā noskaidrojusi, ka 40 % lietotāju, kuri izmantojuši publiskos Wi-Fi tīklus, ir saskārušies ar personīgās informācijas apdraudējumiem.

Lietotājam pieslēdzoties šādam tīklam, visa interneta datu plūsma tiek novirzīta caur uzbrucēja ierīci, ļaujot pārtvert paroles, maksājumu informāciju un citus sensitīvus datus vai pat inficēt lietotāja ierīci ar ļaunatūru. Šāda veida uzbrukumi bieži tiek izmantoti tā sauktajos “man-in-the-middle” scenārijos, kur uzbrucējs nemanāmi atrodas starp lietotāju un interneta pakalpojumu.

“Evil Twin jeb viltoto tīklu uzbrukumi ir efektīvi, un šo uzbrukumu būtība ir ļoti vienkārša – vispirms uzbrucējs identificē esošu Wi-Fi tīklu un izveido tā identisku kopiju ar tādu pašu nosaukumu. Pēc tam lietotāji tiek pamudināti pieslēgties šim viltotajam tīklam, dažkārt pat mākslīgi atvienojot viņus no īstā tīkla. Kad pieslēgums ir izveidots, uzbrucējs var uzraudzīt visu datu plūsmu, pārtvert paroles un citus nešifrētus datus, izplatīt ļaunatūru vai manipulēt ar šķietami drošiem savienojumiem. Lietotāji pieslēdzas šim tīklam, domājot, ka tas ir īsts, un tieši tāpēc uzbrukums bieži paliek nepamanīts. Realitātē pat tehniski zinošs cilvēks nevar atšķirt, kurš tīkls ir drošs, turklāt ierīces nereti automātiski pieslēdzas brīvi pieejamiem tīkliem, kas šo risku vēl vairāk palielina,” norāda Hermanis Eriņš, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs.

Īpaši augsts risks ir vietās ar lielu cilvēku plūsmu, piemēram, lidostās, viesnīcās vai kafejnīcās, kur kibernoziedznieki var izveidot Wi-Fi tīklus ar identiskiem nosaukumiem kā reālajiem, piemēram, “Airport_Free_WiFi” vai “Hotel_Guest”. Kopumā “Siemlus” pētījums atklāj, ka 23 % lietotāju piedzīvojuši uzbrukumus lidostās, 20 % – viesnīcās, turpretim 25 % – restorānos un kafejnīcās.

Par iespējamajiem draudiem var signalizēt pēkšņs pieprasījums ievadīt e-pastu, tā paroli un bankas datus, lai izmantotu Wi-Fi, kā arī vairāki līdzīgi publiskā tīkla nosaukumi, piemēram, “Hotel_WiFi” un “Hotel_WiFi_Free”. Arī lēns interneta savienojums, kam bieži pārtrūkst savienojums, vai nezināmu mobilo lietotņu, uznirstošu logu parādīšanās ierīcē var nozīmēt, ka notikusi pieslēgšanās viltotam tīklam.

“Mūsdienās drošība vairs nav tikai tehnoloģiju jautājums – tā ir arī lietotāja ikdienas izvēle, attapība un digitālo paradumu kopums. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā cilvēkiem sevi pasargāt, ir antivīrusa izmantošana ierīcē, kas automātiski ziņo par apdraudējumiem. Piemēram, 2025. gadā vien Bite drošības risinājums Antivīruss Plus identificēja vairāk nekā 213 miljonus kiberapdraudējumu. Tas skaidri parāda, cik intensīva un nepārtraukta ir kibernoziedznieku aktivitāte digitālajā vidē. Tieši tāpēc ir svarīgi nepaļauties tikai uz veiksmi – drošība sākas ar apzinātu rīcību, sākot no uzticamu tīklu izvēles līdz pat regulārai ierīču un programmatūras atjaunināšanai,” norāda Hermanis Eriņš.

Viņš papildina, ka kopumā mūsdienās kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto situācijas, kur lietotājs ir kustībā vai steigā, piemēram, ceļojot, strādājot attālināti no kafejnīcas vai izmantojot publiskus tīklus ceļā uz tikšanos. Tā kā uzbrukumi kļūst arvien nemanāmāki, un publiskais Wi-Fi ir viens no vienkāršākajiem ieejas punktiem, efektīvai aizsardzībai nepieciešama kombinēta pieeja – lietotāju izpratne, droši paradumi un tehnoloģiski risinājumi, kas darbojas automātiski un spēj reaģēt ātrāk par cilvēku.

Par “Bite Latvija”

“Bite Latvija” ir vadošais elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Latvijā ar savu valsts mēroga optisko infrastruktūru un nākamās paaudzes 5G tīklu fiziskām personām un biznesa klientiem. “Bite Latvija” jau 20 gadus nodrošina mūsdienīgus, inovatīvus, klientu vajadzībām atbilstošus mobilo sakaru pakalpojumus – balss zvanus, nākamās paaudzes 5G tīklu, optisko internetu, “Go3” televīziju un integrētus IKT risinājumus biznesa klientiem.

Viena no “Bite Latvija” pamatvērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tāpēc 2024. gadā uzņēmums ir apņēmies veicināt cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem aktīvu iesaisti sabiedriskajā dzīvē, darba tirgū un jo īpaši – profesionālajā un brīvā laika sportā. Ejot pretī šim mērķim, “Bite Latvija” un “TV3 Group Latvija” līdz 2028. gadam būs Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsponsori, sniedzot būtisku finansiālu un informatīvu atbalstu 1 000 000 eiro apmērā. Tas palīdzēs parasportistiem sasniegt mērķus, stiprināt paraolimpisko kustību un iedvesmot arī citus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI