KNAB novērojumi liecina, ka daudzas publiskas personas institūcijas iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas joprojām ievieš formāli, nenodrošinot to darbības efektivitātes novērtēšanu. Tāpēc KNAB kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju analizēja institūciju pašreizējās pieejas un ieguldījumu iekšējās kontroles sistēmu novērtēšanā Latvijā un izstrādāja īpašu metodoloģiju. Metodoloģijas izstrāde bija viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam uzdevumiem.
Metodoloģija ļauj novērtēt, cik lielā mērā institūcijā ir izveidota un stiprināta integritātes kultūra, identificēti un novērtēti korupcijas riski, nodrošināta pienācīga reakcija uz identificētajiem riskiem, kā arī ieviesta caurskatāma un regulāra saziņa visos organizācijas līmeņos un īstenots mērķtiecīgs uzraudzības un izvērtēšanas plāns sistēmas nepārtrauktībai un attīstībai.
Metodoloģija balstās uz pieciem vērtēšanas principiem: integritātes kultūras veicināšanu, korupcijas risku identificēšanu un novēršanu, reaģēšanu uz korupcijas riskiem, skaidru un regulāru saziņu, kā arī mērķtiecīgu uzraudzību un izvērtēšanu. Katram principam ir noteikti konkrēti kritēriji, kas ļauj detalizēti analizēt institūcijas pieeju korupcijas risku pārvaldībai. Novērtēšana tiek veikta pēc brieduma skalas ar četriem līmeņiem – attīstās, ieviests, integrēts un pilnveidots. Izmantojot šo metodoloģiju, institūcija spēs visaptveroši novērtēt esošās iekšējās kontroles sistēmas stiprās puses, kā arī savlaicīgi identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi vai pilnveide, tādējādi stiprinot institūciju pārvaldību.
Metodoloģija primāri paredzēta Latvijas publiskas personas institūcijām, tomēr tās izmantošana ieteicama arī privātā sektora institūcijām, lai veicinātu pārvaldības caurskatāmību, darbības atbilstību sabiedrības interesēm un mazinātu korupcijas riskus uzņēmējdarbības vidē. KNAB rekomendē pretkorupcijas sistēmas efektivitātes novērtējumu veikt regulāri. Savukārt būtisku izmaiņu gadījumā institūcijā, piemēram, pēc personāla reorganizācijas vai informācijas sistēmu maiņas, tas būtu jāveic nekavējoties.
KNAB atgādina, ka Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” paredz obligātu prasību visām valsts un pašvaldību institūcijām izstrādāt un ieviest iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu.
Korupcijas un interešu konfliktu novēršanas iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes izvērtējums un metodoloģijas izstrāde veikta projekta “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā” ietvaros. Projektu finansēja Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros.
Ar ziņojumu “Korupcijas un interešu konfliktu novēršanas iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes izvērtējums Latvijā” un iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas efektivitātes novērtēšanas metodoloģiju var iepazīsties KNAB tīmekļvietnē.
