Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas par to, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība 2020. gadā uzsāka īstenot projektu “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai”, taču pēc diviem gadiem līgumu ar būvfirmu lauza straujā būvmateriālu un būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma dēļ. Lai nezaudētu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, pašvaldība izsludināja jaunu iepirkumu atlikušo būvdarbu veikšanai, kura rezultātā projekta izmaksas pieauga par aptuveni 3,4 milj. eiro salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto finansējumu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs apzināti noklusēja no pašvaldības atbildīgajām personām informāciju par projekta faktisko situāciju, tostarp būtisku projekta pabeigšanas izmaksu pieaugumu un citiem svarīgiem apstākļiem, kas varēja ietekmēt lēmuma pieņemšanu par projekta turpmāku īstenošanu. Neiegūstot nepieciešamos saskaņojumus un nepārliecinoties par projekta pabeigšanai nepieciešamā finansējuma pieejamību, valsts amatpersona vienpersoniski noslēdza līgumu ar būvfirmu par būvdarbu turpināšanu, tādējādi uzņemoties pašvaldības vārdā finansiālās saistības bez tam nepieciešamā tiesiskā un finansiālā pamata. Ar šādu rīcību amatpersona ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, kā arī neievēroja likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmās daļas aizliegumu un vairāku citu normatīvo aktu prasības.
Valsts amatpersonas darbību rezultātā pašvaldībai radītas smagas sekas, tostarp veicināts budžeta deficīts, kas cēloņsakarīgi noveda pie pašvaldības nespējas autonomi un pilnvērtīgi nodrošināt tai noteikto funkciju un uzņemto saistību izpildi. Tāpat pašvaldībai nodarīts mantiskais zaudējums ne mazāk kā 48 219,83 eiro apmērā.
Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret valsts amatpersonu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 318. panta trešajā daļā. Par šāda nozieguma izdarīšanu tiesa var piemērot personai cietumsodu līdz pieciem gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
KNAB 4. jūnijā nosūtīja kriminālprocesa materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai. Pašlaik prokuratūra kā procesa virzītāja lemj par šī 2025. gada 26. augustā uzsāktā kriminālprocesa turpmāko virzību.
KNAB vērš uzmanību, ka pašvaldībai, plānojot uzņemties finansiālas saistības, ir pienākums ievērot ārējos normatīvajos aktos un iekšējos normatīvajos dokumentos noteikto lēmumu pieņemšanas un finanšu kontroles kārtību. Lai nodrošinātu tiesisku un saimnieciski pamatotu pašvaldībai piešķirto publisko līdzekļu izlietojumu, kā arī pašvaldības interesēm atbilstošu līgumu noslēgšanu, lieli un stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti pirms to īstenošanas uzsākšanas ir izskatāmi domes sēdē. Šādos gadījumos līgumu noslēgšana ir pieļaujama tikai tad, ja saņemta domes deputātu piekrišana un attiecīgās par pašvaldības finansēm atbildīgās struktūrvienības pozitīvs atzinums. Pašvaldība finansiālas saistības drīkst uzņemties tikai tad, ja budžetā ir ieplānoti un paredzēti konkrēti finanšu līdzekļi, ar kuriem iespējams segt attiecīgajā līgumā paredzētos izdevumus.
KNAB vērš uzmanību, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
