Publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas rezultātā tiks nodrošināta datu pieejamība par noslēgtajiem līgumiem un faktiskajiem izdevumiem. Līdz šim Iepirkumu uzraudzības biroja rīcībā nav bijuši dati par tā dēvētajiem mazajiem iepirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 20 000 eiro būvdarbiem. Reforma paredz, ka arī šie dati kļūs pieejami uzraudzības iestādēm un sabiedrībai, tādējādi būtiski paplašinot pārskatāmību publisko līdzekļu ieguldījumā.
Plašāka datu pieejamība ļaus identificēt risku tendences, analizēt cenu atbilstību un vērtēt pasūtītāju rīcību, balstoties objektīvos rādītājos. Tas nozīmē pāreju uz pilnvērtīgu sistēmas pārredzamību, kas ļauj savlaicīgi pamanīt iespējamās neatbilstības un novērst riskus.
Vienlaikus individuālu koruptīvu darbību izvērtēšanā un izmeklēšanā arī turpmāk būtiska loma saglabāsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Reformas īstenošana neaizstāj tiesībsargājošo institūciju funkcijas, bet gan stiprina sistēmisko risku pārvaldību, padarot informāciju pieejamāku un analītiski izmantojamāku.
Publisko iepirkumu sistēmas attīstība balstās principā, ka korupcijas riskus var efektīvi mazināt ar atklātību, datiem un sistēmisku uzraudzību. Reforma veido vidi, kur katrs publiskais eiro ir izsekojams, bet iespējamas novirzes – ātrāk identificējamas.
Vienlaikus reformas īstenošana ir saistīta ne tikai ar normatīvā regulējuma izmaiņām, bet arī ar prakses un institucionālās kultūras maiņu, jo iepirkuma rezultāta kvalitāte un efektivitāte būs atkarīga gan no likumā noteiktā regulējuma, gan no pasūtītāju profesionālās rīcības.
