“Šī nebija nejaušība – Latvija apzināti izvēlējās būt starp pirmajām valstīm, lai apliecinātu finanšu sistēmas sakārtošanas progresu un gatavību atbildīgi rīkoties starptautisko standartu ietvaros. Mūsu mērķis – atjaunot Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un veicināt pievilcību starptautisko investoru vidū. Mēs redzam, ka mērķtiecīgi īstenotās reformas ir padarījušas mūsu finanšu sistēmu caurspīdīgāku, noturīgāku un uzticamāku, un ticu, ka to novērtēs arī pasaules eksperti. Šis ir nozīmīgs posms, kas apliecina mūsu ilgtermiņa apņemšanos stiprināt finanšu noziegumu novēršanas spējas, veicināt ekonomikas drošību un vairot starptautisku uzticēšanos Latvijai,” uzsvēra finanšu ministrs.
Šis novērtējums un atbilstība starptautiskajiem rādītājiem nav tikai formāls sniegums – tas tieši skar Latvijas sabiedrības intereses. Stiprinot finanšu sektora uzraudzību un novēršot iespējas nelegālai naudas plūsmai, tiek sargāta valsts ekonomiskā stabilitāte un iedzīvotāju noguldījumi, stiprināta investoru pārliecība, Latvijas konkurētspēja un godīgas uzņēmējdarbības vide. Tas nozīmē arī lielāku pārliecību ārvalstu investoriem un starptautiskajiem partneriem par Latvijas uzticamību.
“Kad 2018. gadā Latvija saskārās ar finanšu sektora krīzi, lēmums bija nepārprotams – mums bija vajadzīga spēcīga, tīra un uzticama finanšu sistēma, efektīva kontrole, labi nodrošināta un neatkarīga Finanšu izlūkošanas dienesta darbība, kā arī stipras institūcijas visā sektorā. Šodien mēs vairs neesam reģionāls finanšu centrs, kas balstīts uz nerezidentu naudas plūsmām. Mēs esam uzticams partneris cīņā pret naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu un ES sankciju apiešanu. To apliecināja arī pagājušā gada rudenī publicētais ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla lēmums atsaukt 2018. gada projektu pret “ABLV Bank”. Šis ir jauna posma sākums – mēs turpināsim stiprināt iestāžu kapacitāti un veidot Latvijas vidi drošu, stabilu un pievilcīgu investoriem,” norādīja Ašeradens.
Kopš 2018. gada finanšu sektora krīzes Latvija mērķtiecīgi īstenojusi reformas – stiprināta finanšu sektora uzraudzība, palielināta tiesībsargājošo iestāžu kapacitāte un ieviesta riskos balstīta pieeja. Šodien valsts finanšu sistēma balstās uz caurskatāmību, atbildību un noturību.
“Paldies Latvijas uzraudzības un tiesībaizsardzības institūcijām un ekspertiem, kas nenogurstoši stiprinājuši valsts finanšu sistēmu un strādājuši, lai atjaunotu pasaules ekspertu uzticību mūsu valstij – Finanšu izlūkošanas dienestam, Finanšu ministrijai, Ārlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Latvijas Bankai, Valsts ieņēmumu dienestam un citiem uzraugiem, kā arī Uzņēmumu reģistram, Ģenerālprokuratūrai un tiesībaizsardzības iestādēm,” plenārsēdes noslēgumā uzsvēra Arvils Ašeradens.
Ziņojuma pieņemšana iezīmē nākamo posmu šajā ceļā – Latvija ir apņēmusies turpināt īstenot ieteikumus, nodrošinot, ka sabiedrība ilgtermiņā gūst labumu no drošas, caurskatāmas un godīgas finanšu sistēmas.
Saskaņā ar MONEYVAL politiku vēl tiek veikti noslēdzošie ziņojuma kvalitātes un konsekvences pārbaudes soļi, un ziņojumu plānots publicēt 2025. gada nogalē.
FATF (Financial Action Task Force) jeb Finanšu darījumu darba grupa ir starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā (AML/CFT).
MONEYVAL (Council of Europe Committee of Experts on the Evaluation of Anti-Money Laundering Measures and the Financing of Terrorism) ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas veic dalībvalstu novērtēšanu atbilstoši FATF standartiem.
