Sankciju kārta ietver visaptverošus un mērķētus sektorālus pasākumus, lai ierobežotu Krieviju: aizliedz Krievijas izcelsmes naftas produktu pagaidu uzglabāšanu ES; ierobežo Krievijas izcelsmes neapstrādāta alumīnija importu; sašaurina iespējas eksportēt uz Krieviju divējāda lietojuma un militārai industrijai nepieciešamās preces; nosaka sankcijas vēl 74 “ēnu flotes” kuģiem (kopumā ES sankcijām tagad pakļauti 153 kuģi); sankcijām pakļauj 6 Krievijas lidostas un 5 ostas, arī Primorsku un Ustjlugu, kur pārkrauj Krievijas naftas produktus; 13 Krievijas bankām aizliedz izmantot SWIFT datu apmaiņas sistēmu; translācijas liegums 8 propagandas “medijiem”; individuālas sankcijas 83 personām (48 fiziskām un 35 juridiskām); sankcijām pakļauj 55 kompānijas (arī no Honkongas, Ķīnas, Turcijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Indijas), kas saistītas ar sankciju apiešanu. Lai novērstu sankciju apiešanu, vairākus Krievijas sankciju elementus salāgo ar sankcijām pret Baltkrieviju.
Avots: Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde: “ES Ārlietu padome notiek dienā, kad aprit trīs gadi, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā. Neskatoties uz Krievijas meliem un centieniem attēlot sevi kā “miera balodi”, mēs ļoti labi zinām realitāti. Krievijas politika ir karš, ar savu rīcību tā apliecina agresīvo un imperiālistisko dabu un patiesos nolūkus. Taisnīgs un ilgtspējīgs miers noteikti nav tās interesēs. Mums vairs nav laika diskusijām – ir strauji jārīkojas, lai sniegtu ilgtspējīgu militāro palīdzību Ukrainai, stiprinātu Eiropas aizsardzības industriālo bāzi un novērstu spēju iztrūkumus. Visai Eiropai un līdzīgi domājošiem sabiedrotajiem ir jādara viss iespējamais, lai turpinātu graut jau brūkošo Krievijas kara ekonomiku. Šodien pieņemta spēcīga 16. sankciju kārta, taču ir jādara vēl vairāk. Mums nekavējoties ir jāmeklē iespējas un tiesiskie risinājumi visu Krievijas Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu konfiskācijai un novirzīšanai Ukrainas atbalstam. Mēs izslēdzam iespēju atcelt vai mīkstināt sankcijas pret Krieviju pat tad, ja Ukrainā tiktu noslēgts pamiers.”
Pirms ES Ārlietu padomes klātesošie Baltijas valstu un ziemeļvalstu ārlietu ministri medijiem sniedza kopīgu paziņojumu. D. Melbārde tajā uzsvēra: “Baltijas valstis ir pieredzējušas, kā Krievija apetīti apmierina uz mūsu rēķina. Mums ir jāmācās no vēstures stundām. Mums ir jādara vairāk un ātrāk, lai Ukrainai būtu labākas pozīcijas gan kaujas laukā, gan pie sarunu galda.” ES augstā pārstāve Kaja Kallasa (Kaja Kallas) sanāksmi atklāja ar klusuma brīdi, ko noslēdza trauksmes sirēnas – tieši tādas, kādas izmanto Ukrainā, lai informētu par kārtējo Krievijas uzbrukumu. Zālē sanāksmes laikā bija aplūkojams Ukrainas karogs, kas piederēja vienai no 36. jūras kājinieku brigādes vienībām.
Avots: Ārlietu ministrija.
ES Ārlietu padomē oficiāli apstiprināja jauno ES īpašo pārstāvi Centrālāzijā – Latvijas virzīto kandidātu – vēstnieku Eduardu Stipro. Viņš pārstāvēs visas Eiropas Savienības intereses reģionā un stiprinās ES un Centrālāzijas sadarbību arī Latvijai svarīgās jomās, tostarp robežu un ES pilsoņu drošība, cīņa pret terorismu un nelegālo migrāciju, kā arī veicinās ES noteikto sankciju pret Krieviju apiešanas novēršanu. E. Stiprais ir pirmais latvietis, kas ir nozīmēts ES īpašā pārstāvja amatā.
ES Ārlietu padomes diskusijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu piedalījās (attālināti) arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) un norādīja: “Atbalsts Ukrainai ir eksistenciāli svarīgs ne tikai Ukrainai, bet visai Eiropai.” Ministri diskutēja par nepieciešamību palielināt militāro atbalstu Ukrainai un paaugstināt ES dalībvalstu ieguldījumus aizsardzībā, un ka jārod kopīgs ES līmeņa risinājums Eiropas miera mehānisma līdzekļu – 6,6 mljrd. eiro – atbloķēšanai un ES militārās palīdzības misijas Ukrainai mandāta stiprināšanai. Priekšlikums par militārā atbalsta Ukrainai palielināšanu paredz ieviest jaunu finansiālu atbalsta mehānismu, kas darbotos līdzīgi kā Eiropas Miera finanšu mehānisms, bet to neaizstātu. Tas paredz katras ES dalībvalsts daļu noteikt saskaņā ar aktuālo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju (NKI).
D. Melbārde uzsvēra, ka Latvija turpinās sniegt militāro palīdzību 0,25% apmērā no IKP vismaz līdz 2026. gadam. Tāpat viņa norādīja, ka kopš 2023. gada Latvija ir apmācījusi aptuveni 8000 Ukrainas karavīru un 2024. gadā Latvija Dronu koalīcijas ietvaros nodrošināja 5000 dronus 15 miljonu eiro vērtībā (2025. gadā plānoti 20 miljoni eiro).
Diskusijā par transatlantiskajām attiecībām un dialogu ar ASV D. Melbārde uzsvēra, ka to ir jāturpina attīstīt un ka ir jāpierāda, ka Eiropa var būt spēcīga, izlēmīga un spējīga partnere ar skaidru rīcības plānu un ieguldījumu – Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma par savu drošību un aizsardzību, būtiski palielinot ieguldījumus aizsardzībā un attīstot militāro rūpniecību. Viņa arī uzsvēra, ka šonedēļ Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže viesojas ASV, lai, tostarp padziļinātu attiecības ar ASV, arī NATO ietvarā, reģionāli un divpusēji, kā arī lai paplašinātu ekonomisko sadarbību.
ES augstā pārstāve uzsvēra ES vienotības nozīmi kontekstā ar šajās dienās gaidāmo ANO balsojumu par Ukrainas un ES dalībvalstu rezolūciju “Par visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru”.
Avots: Ārlietu ministrija.
Diskusijā par situāciju Gruzijā D. Melbārde aicināja uz koordinētu ES rīcību, lai atbalstītu Gruzijas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus, īpaši ņemot vērā apturēto ASV atbalstu. Jāturpina principiāla nostāja iepretim Gruzijas varas pārstāvjiem, kā arī jāpiemēro sankcijas pret tiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, vēršot represijas un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Pēc ES augstās pārstāves Kajas Kallasas aicinājuma dalībvalstis turpinās darbu, nosakot papildu pasākumus pret atbildīgajām Gruzijas amatpersonām, kā arī vienojās par atbalsta palielināšanu pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem.
Padomē pārrunāja arī situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un plašākā reģionā, tostarp Sīrijā un Libānā. Ministri apstiprināja atsevišķu ES sankciju atcelšanu Sīrijas rekonstrukcijas veicināšanai.
Pēc divu gadu pārtraukuma pēc ES Ārlietu padomes norisinājās 13. ES un Izraēlas Asociācijas padome. D. Melbārde uzsvēra: “Izsakām solidaritāti Izraēlai un tās iedzīvotājiem pēc Hamās un Hizbullā teroristiskajiem uzbrukumiem un bažas par Hamās sagūstīto ķīlnieku likteni. Latvija iestājas par visu Hamās sagrābto ķīlnieku bezierunu atbrīvošanu un steidzamu piekļuvi humānajai palīdzībai Gazā. Ceram uz pamiera noturību Gazā un Libānā un iesaistīto pušu atbalstu tā pilnvērtīgai īstenošanai. Vienlaikus Latvija iestājas par visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera panākšanu, kur divas valstis – Izraēla un Palestīna – dzīvo līdzās mierā, drošās un atzītās robežās. Tas ir būtiski gan Izraēlas, gan palestīniešu, gan plašākā reģiona drošībai un labklājībai.”
ES Ārlietu padomes sanāksmē ārlietu ministri diskutēja arī par kraso konflikta eskalāciju un humānās situācijas pasliktināšanos Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, kur Ruandas atbalstītais bruņotais grupējums M23 turpina 2025. gada janvārī uzsākto ofensīvu, ieņemot arvien jaunas teritorijas. Ministri pārrunāja iespējamos ES pasākumus, lai izdarītu spiedienu uz konfliktā iesaistītajām pusēm.
Papildu informācija
- ES īpašie pārstāvji veicina ES politikas un interešu īstenošanu konkrētos reģionos un valstīs. Atbalstot ES augstās pārstāves ārējā un drošības politikā darbu, īpašajiem pārstāvjiem ir aktīva loma ES centienos nostiprināt mieru, stabilitāti un tiesiskumu valstīs ārpus ES. Šobrīd ES ir desmit ES īpašie pārstāvji: Bosnijā un Hercegovinā, Centrālāzijā, Āfrikas raga valstīs, Kosovā, Tuvo Austrumu miera procesa jautājumos, Sāhelā, Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā, Belgradas un Prištinas dialoga un citos Rietumbalkānu valstu reģionālajos jautājumos, Līča valstīs, kā arī ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos.
- Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
