DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. februārī, 2024
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Diskutē par risinājumu parādnieku atgriešanai legālajā darba tirgū

Ceturtdien, 29. februārī, Finanšu ministrijā notika paplašināta sanāksme par darbspējas vecumā esošo personu bez ienākumiem vai ar ilgstoši nenokārtotām saistībām profilu. Neskatoties uz to, ka pieņemti vairāki normatīvo aktu grozījumi, kas paredz gan vienošanās noslēgšanu, gan dažādu ierobežojumu ieviešanu, uzturlīdzekļu parādnieku skaits nemazinās. Uz 2024. gada janvāri ir reģistrēti 41 975 parādnieki, un kopējais uzturlīdzekļu parāda apmērs valstij 2023. gadā pārsniedza 544 miljonus eiro.

Finanšu ministrija saskata nepieciešamību primāri pievērsties sistēmisku problēmu risināšanai. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam ietvaros ir iecere rast risinājumu parādnieku atgriešanai legālajā darba tirgū.

Ieilgušu problēmu un sistēmisku jautājumu sekmīgākai risināšanai ir svarīga institūciju savstarpējā informācijas un domu apmaiņa. Tādēļ Finanšu ministrija, uzņemoties koordinējošo lomu ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā, organizēja diskusiju ar nozares ministrijas un sadarbības partneriem, lai identificētu cēloņus, kuru dēļ parādnieki nemaksā uzturlīdzekļus, un nonāktu pie iedarbīgākiem risinājumiem, kas sniegtu papildu ieguvumus ne tikai valsts budžetam, bet arī sakārtotu sistēmisko problēmu pēc būtības, sniedzot plašāku efektu uz citām nozarēm.

Sanāksmes dalībnieki iezīmēja problēmas aktualitāti un nepieciešamību atrast starpinstitucionālus mehānismus uzturlīdzekļu nemaksātāju skaita mazināšanai, vienlaikus ievērojot samērīguma principu. Dalībnieki vienojās turpināt diskusiju, fokusējoties uz konkrētiem pasākumiem, kas motivētu parādniekus rīkoties atbildīgi un nokārtot saistības, tādējādi mazinot izvairīšanos no uzturdošanas pienākuma un ēnu ekonomikas izpausmēm.

Sanāksmē piedalījās Tieslietu ministrijas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Maksātnespējas kontroles dienesta un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Labs saturs
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI