Stājas spēkā bīstamu suņu turēšanas noteikumi

2026. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 552 “Citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi) paredz, kā īstenojama citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukušu suņa turēšana, uzskaite, apmācība un citi pienākumi laikā, kamēr notiek administratīvā pārkāpuma process (Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pants) vai kriminālprocess (Krimināllikuma 230.¹ pants) par dzīvnieka turēšanas noteikumu pārkāpumu, un pēc tam, kad par suni atbildīgā persona ir sodīta.

Uzziņai

Tiesiskais regulējums jau iepriekš paredzēja, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu var iestāties:

administratīvā atbildība un var tikt piemērots naudas sods – fiziskajai personai no 70 līdz 1857 eiro, bet juridiskajai personai – no 110 līdz 3000 eiro (Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pants);
kriminālatbildība, ja pārkāpuma dēļ cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, smags miesas bojājums vai izraisīta cilvēka nāve. Sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods (Krimināllikuma 230.¹ pants).

Taču, atzīstot, ka regulējums nebija pietiekami efektīvs, lai mazinātu apdraudējumu sabiedrības drošībai agresīvu suņu uzbrukumu gadījumos, 2026. gada 1. jūlijā spēkā stājās izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar kurām tika precizētas veicamās darbības un sekas, ja suņa uzbrukuma rezultātā nodarīts kaitējums cilvēkam.

Ar izmaiņām tika noteikts:

1. Ja par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu uzsākts (skat. Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.⁶ pantu):

administratīvā pārkāpuma process (saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pantu);
kriminālprocess (saskaņā ar Krimināllikuma 230.¹ pantu),

tad suņa, kurš uzbrucis (arī iesaistītā suņa, ja konstatēts, ka tas ir provocējis uzbrukumu), īpašniekam vai turētājam:

jānodrošina, ka suns neatrodas ārpus īpašnieka vai turētāja lietošanā esošas teritorijas;
aizliegts suni pavairot vai atsavināt.

2. Ja suns ir:

nodarījis vidēja smaguma miesas bojājumus (suņa īpašnieks sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.¹ panta pirmo daļu):
- suņa īpašniekam nekavējoties jānodrošina suņa sterilizācija;
- suņa īpašniekam vai turētājam ir pienākums iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt suņa paklausības apmācību, tajā piedaloties personīgi;
nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis cilvēka nāvi (suņa īpašnieks sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.¹ panta otro daļu):
- suni nekavējoties eitanazē (izdevumus sedz īpašnieks);
- suņa īpašniekam vai turētājam (sodītajai personai) uz visu mūžu ir aizliegts turēt suni.

Ja suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.¹ pantu, tad Mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara attiecīgu atzīmi, ko nenoņem suņa dzīves laikā.

Nosaka bīstamu suņu ārā vešanas kārtību

Atbilstoši noteikumiem, ja suns ir uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, tad:

turpmāk suni ārpus suņa saimnieka teritorijas ved persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un spēj kontrolēt suņa uzvedību;
pastaigā vienlaikus ved tikai vienu suni;
suni neatstāj vienu;
suni ved pastaigā izturīgā pavadā, kas ir tik gara, lai nodrošinātu efektīvu dzīvnieka kontroli.

Tāpat sunim jāuzliek uzpurnis ar slēgtu purna daļu, lai nebūtu iespējams iekost cilvēkam vai citam dzīvniekam. Uzpurni var nelietot, ja to ieteicis suņa uzvedības speciālists un ir izieta suņa paklausības apmācība.

Kā skaidrots tiesību akta projekta “Citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas noteikumi” anotācijā (turpmāk – tiesību akta anotācija), ja suns ir atzīts par bīstamu, tad iepriekšminētās prasības jāievēro visā suņa dzīves laikā, lai novērstu atkārtotu uzbrukumu.

Ja suns jau ir reģistrēts datubāzē kā bīstams

Lai mazinātu atkārtota suņa uzbrukuma risku, uz suņiem, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai Mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē jau ir reģistrēti kā bīstami, arī attiecas noteikumos ietvertās prasības par suņa atrašanos ārpus saimnieka teritorijas.

Saskaņā ar noteikumiem atzīme datubāzē par suņa bīstamību ir jāieraksta triju darba dienu laikā pēc tam, kad spēkā stājies nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Savukārt nolēmums krimināllietā tiek reģistrēts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā – septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Bīstamajam sunim un suņa saimniekam gada laikā būs jāiziet apmācība

Ja par suņa rīcību suņa saimnieks ir sodīts administratīvā pārkāpuma lietas ievaros vai arī saskaņā ar Krimināllikumu par vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu, tad suņa saimniekam 12 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā nolēmums:

kopā ar suni jāiziet suņa paklausības apmācība. Noteikumi paredz, ka Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē jābūt pieejamam sarakstam ar suņu uzvedības speciālistiem, pie kuriem iespējams iziet nepieciešamo apmācību;
jāiziet suņa īpašnieka vai turētāja apmācība, ko organizē izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta izglītības iestāde vai persona, kas ir saņēmusi pašvaldības izsniegtu atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā (pašvaldībai datubāzē jānodrošina informācija par personām, kurām izsniegta atļauja īstenot apmācību).

Apmācībai jābūt vismaz sešas stundas ilgai un jāietver šādi temati: 1) suņa īpašnieka vai turētāja pienākumi un atbildība; 2) suņa labturība un aizsardzība; 3) suņa anatomijas un fizioloģijas pamati; 4) pirmās palīdzības sniegšana sunim; 5) suņa veselība, bīstamās suņu infekcijas slimības, tostarp zoonozes, un to profilakse; 6) suņa etoloģija; 7) konkrētās šķirnes suņu uzvedības īpatnības.

Pēc apmācības pabeigšanas suņa saimniekam ir jānokārto rakstveida pārbaudījums (apmācība ir apgūta, ja pareizi atbildēts vismaz uz 70% pārbaudījuma jautājumu; ja atbildēts nepareizi, tad pārbaudījums jākārto atkārtoti, līdz minētais rezultāts ir sasniegts).

Kamēr notiek izmeklēšana, suns nedrīkst piedalīties izstādēs

Noteikumi paredz, ka laikā, kamēr notiek administratīvā pārkāpuma process vai kriminālprocess, suns nedrīkst piedalīties izstādēs un pasākumos, kuros piedalās citi dzīvnieki.

Tiesību akta anotācijā skaidrots, ka šāds ierobežojums ir preventīvs drošības pasākums un tā mērķis ir mazināt risku cilvēku un citu dzīvnieku drošībai publiskos pasākumos, kuros vienuviet uzturas liels skaits personu un dzīvnieku. Tā kā suns jau ir izrādījis agresīvu uzvedību, pastāv palielināts atkārtota apdraudējuma risks, tādēļ dalības aizliegums ir paredzēts šī riska novēršanai. Vienlaikus pausts, ka pēc paklausības apmācības atkārtotam suņa uzbrukuma riskam ir jāsamazinās, tāpēc nav samērīgi visu atlikušo suņa dzīvi aizliegt viņa dalību izstādēs un pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos.