Šonedēļ Latvijas Banka piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā tika izskatīts Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojums par 2020.–2022. gadu un Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija, kā arī apspriestas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) aktualitātes saistībā ar 6. kārtas novērtējumu.
Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale uzsver: "Finanšu noziegumu novēršanas uzraudzības jomā atslēgas vārds ir samērība. Starptautiski Latvijas darbs šajā jomā novērtēts atzinīgi, taču pārmērīga kredītiestāžu piesardzība rada finanšu pakalpojumu pieejamības problēmas. Uzraudzības procesā pamanām situācijas, kas liecina, ka finanšu sektorā notikušo straujo pārmaiņu rezultātā ne vienmēr sadarbībā ar klientiem tiek piemērota samērīga pieeja, īpaši attiecībā uz zema riska klientiem vai specifiskām klientu grupām. Latvijas Banka ir izstrādājusi pasākumu plānu nākamajam gadam, lai vērtētu finanšu iestāžu NILLTPF riska pārvaldības praksi, un pārbaužu procesā pievērsīs uzmanību arī zema riska klientu apkalpošanai. Finanšu pakalpojumu pieejamība ir mūsu prioritāte."
Līdztekus sekmīgai NILLTPF novēršanas standartu ieviešanai Latvijā un arī citās valstīs vērojama finanšu iestāžu atteikšanās uzņemties riskus. Ņemot vērā šīs problēmas globālo raksturu un saikni ar NILLTPF novēršanas regulējumu, vairākas starptautiskās organizācijas ir reaģējušas uz augošajām bažām par kredītiestāžu nepamatotu sadarbības pārtraukšanu ar to klientiem un šādas rīcības ietekmi.
Latvijas Banka un iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisija, sākot ar 2020. gadu, bet īpaši pēdējo divu gadu laikā, būtisku uzmanību veltījusi samērīgas regulējuma praktiskās piemērošanas aspektiem – sadarbībā ar nozari izstrādājot AML rokasgrāmatu, sniedzot izvērstus skaidrojumus, sagatavojot un publicējot labās un sliktās prakses piemērus, organizējot kredītiestāžu un to klientu mediācijas procesus, kā arī rīkojot izglītojošus pasākumus un sniedzot konsultācijas.
Latvijas Bankas atbilde uz kredītiestāžu piesardzību ir regulējuma pārmaiņas un jaunu produktu izveide. Pašlaik tiek atviegloti pamatkonta pakalpojuma nosacījumi un izstrādāts priekšlikums uzņēmumu saimnieciskās darbības konta regulējumam. Līdztekus minētajam plānota kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju NILLTPF novēršanas uzraudzības ietvara izveide, AML rokasgrāmatas pilnveide, skaidrojumu sagatavošana par nesamērīgu NILLTPF novēršanas prasību piemērošanas gadījumiem, nepamatotu sadarbības pārtraukšanu ar mērķi izvairīties no riska un sankciju prasību piemērošanu publiskās un privātās partnerības ietvaros, kā arī starptautiskā pieredzes apmaiņa.
Plānojot nākamā gada finanšu sektora uzraudzības prioritātes, Latvijas Banka ir apkopojusi būtiskāko informāciju par NILLTPF novēršanas uzraudzību: https://infogram.com/1pp9n3djp61rwrurnk2d92xrqzfzn5r3109?live.
Latvijas kredītiestāžu noguldījumu ģeogrāfiskajā struktūrā turpinās pēdējo gadu tendence – nedaudz pieaug Latvijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu rezidentu noguldījumi. 2023. gada 2. ceturksnī Latvijas klientu noguldījumu īpatsvars kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu kopējā atlikumā sasniedzis 87.8 %, bet EEZ valstu klientu noguldījumi veido 8.2 %. Neraugoties uz regulāri veiktajām pārbaudēm, kredītiestādēm krietni retāk piemēroti sodi, jo būtiski palielinājusies to izpratne par risku pārvaldību.
