Labdien! Strādāju valsts universitātē kā pētnieks ar summēto darba laiku pilnā apmērā (40 stundas nedēļā). Alga tiek maksāta no dažādiem avotiem – projektiem, valsts budžeta līdzekļiem, ienākumiem no universitātes sniegtajiem pakalpojumiem uzņēmumiem u. tml. Ierastā prakse ir tāda, ka par katru finanšu avotu, no kura tiek maksāta alga, tiek slēgta jauna vienošanās pie darba līguma. Rezultātā nereti ir situācija, ka vienlaikus spēkā ir viens darba līgums un trīs četras vai pat vairāk vienošanās par papildu darbu. Tomēr savādi šķiet tas, ka universitāte par katru papildu vienošanos veic atsevišķu atvaļinājuma dienu uzskaiti. Tas ir problemātiski, jo vienošanām ir dažādi sākuma un beigu datumi. Tas savukārt noved pie situācijas, ka, ejot ikgadējā atvaļinājumā, kas man it kā izriet no pamatdarba līguma, tieku informēts, ka kādā no vienošanām vēl nav uzkrāts pietiekams atvaļinājuma dienu skaits vai arī kādā citā (piem., ļoti īsā vienošanās līgumā) tas tādā apmērā nemaz nepienāktos, līdz ar to atvaļinājums no attiecīgā avota pilnībā apmaksāts netiks. Rezultātā ļoti bieži ir situācijas, ka izmaksātā atvaļinājuma nauda neatbilst summārajai vidējai izpeļņai pēdējos sešos mēnešos, jo tiek uzskatīts, ka pilnībā apmaksājams ir tikai pamatdarbs, bet par pārējām daļām jāskatās, cik ir atsevišķi uzskaitīto pienākošos/iztērēto dienu. Jāpiebilst, ka pamatdarbā un visās papildu vienošanās ir vienāds amats – pētnieks. Universitāte to pamato ar Atlīdzības likuma 2. panta 8. daļu. Tomēr, manuprāt, tā attiecas uz situācijām, kad darbiniekam vienlaikus ar pētnieka un pedagoga amatu (ar 40 dienu atvaļinājumu) ir administratīvie vai citi amati (ar 20 dienu atvaļinājumu). Vai ir pamatoti minēto normu piemērot arī tad, ja darbiniekam pie darba līguma ir vairākas papildu vienošanās, bet tajās visās ir ietverts identisks amats – pētnieks?
Darba likuma 73. pantā noteikts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Atvaļinājuma naudas noteikšanai piemēro 75. pantā ietverto vidējās izpeļņas aprēķinu.
Vidējā izpeļņa aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī prēmijām (75. panta pirmā daļa). Ja darbinieks ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normālā darba laikā ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā (75. panta otrā daļa).
Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos (75. panta ceturtā daļa). Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu (75. panta piektā daļa). Izmaksājamās vidējās izpeļņas summu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa (75. panta septītā daļa).
Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā (75. panta astotā daļa).
Atvaļinājuma naudas aprēķinu ietekmē vairāki faktori. Piemēram, ja atvaļinājuma laikā iekrīt darbdienā esošas svētku dienas, tad par tām, tāpat kā par sestdienām un svētdienām, atvaļinājuma nauda netiek maksāta, toties pagarinās kopējais atvaļinājuma dienu skaits. Gadījumā, ja darba samaksa tiek veikta no dažādiem finanšu avotiem, pamatojoties uz atšķirīga ilguma un dažādos termiņos slēgtiem un izbeigtiem papildu līgumiem, jāņem vērā tie apstākļi un nosacījumi, kas izriet no katra līguma atsevišķi. Nezinot konkrēto līgumu saturu, nav iespējams sniegt precīzāku atbildi. Atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem varat uzzināt universitātes grāmatvedībā.
Jūsu minētā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 40. panta pirmajā daļā noteikts, ka amatpersonu (darbinieku) atvaļinājumus, to ilgumu un piešķiršanas kārtību, kā arī citus ar atvaļinājumiem saistītos jautājumus regulē attiecīgās Darba likuma normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
