FOTO: Freepik.
Grozot Kredītiestāžu likumu, plānots nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Lai kredītiestāžu pakalpojumus varētu saņemt arī reģionos, četrām lielākajām kredītiestādēm būs jānodrošina pastāvīga klātbūtne tajās valstspilsētās un novadu administratīvajos centros, kuri atbildīs noteiktiem nosacījumiem.
Likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izstrādātāja – Finanšu ministrija – anotācijā norāda, ka Latvijā kā galvenais maksāšanas līdzeklis arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Latvijas Bankas (LB) “Maksājumu radara” dati liecina, ka bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024. gada februārī bijusi 77% pret 23%. Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.
Skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav iespējams izmantot maksājumu sistēmas.
Savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās. Saskaņā ar LB datiem 2013. gada beigās kredītiestādēm bija 319 klientu apkalpošanas vietas, savukārt 2023. gada maijā – 77 vietas (no tām skaidrās naudas izmaksa tika nodrošināta 27 klientu apkalpošanas vietās). Kopumā kopš 2013. gada beigām kredītiestāžu filiāļu skaits sarucis par 91,5%.
2023. gada 30. jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija tikai 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, LB ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju (LFNA) un četrām lielākajām kredītiestādēm, kam ir plašākie bankomātu tīkli Latvijā, 2021. gada septembrī parakstīja sadarbības memorandu, kurā tika noteiktas minimālās prasības skaidrās naudas maksājumu pakalpojumu pieejamībai, tostarp ierobežota bankomātu tīkla samazināšana.
2022. gada rudenī memorandā noteikto prasību darbība tika pagarināta līdz 2024. gada 1. janvārim. Memorands tika izstrādāts, lai veicinātu labo gribu, tam nav juridiski saistoša spēka, un tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana.
FM uzskata, ka Latvijā ir jāveic pasākumi, kas nodrošinātu pietiekamu piekļuvi skaidrās naudas maksājumu pakalpojumiem, jo skaidrajai naudai kā maksāšanas līdzeklim jābūt darboties spējīgai alternatīvai bezskaidrās naudas norēķiniem.
Turklāt pienākums kredītiestādēm nodrošināt skaidrās naudas pieejamību arvien biežāk tiek noteikts arī citu Eiropas Savienības valstu nacionālajos normatīvajos aktos, piemēram, Zviedrijā, Ungārijā, Slovākijā un Nīderlandē.
Patlaban normatīvie akti neparedz skaidri noteiktu pienākumu kredītiestādēm nodrošināt skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamību ikdienā.
Likumprojektā plānots papildināt Kredītiestāžu likumu ar 73.1 pantu, kura pirmajā daļā tiek noteikti kritēriji tām kredītiestādēm, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts likumprojektā noteiktais pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.
Pirmais kritērijs paredz, ka nozīmīga kredītiestāde Latvijā sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Eiropas Savienības rezidentiem – patērētājiem.
Otrais kritērijs noteic, ka kredītiestādē atvērto klientu maksājumu kontu skaits iepriekšējā gada 31. decembrī ir veidojis vismaz 5% no kopējā maksājumu kontu skaita Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā.
Savukārt trešais kritērijs paredz, ka kredītiestādē rezidentu mājsaimniecību noguldījumi iepriekšējā gada 31. decembrī ir veidojuši vismaz 5% no kopējiem rezidentu mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā.
Šobrīd par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās kredītiestādes, kas darbojas Latvijā, proti, AS “Swedbank”, AS “SEB banka”, AS “Citadele banka” un AS “Luminor Bank” Latvijas filiāles, kuras atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem Nr. 252 “Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumi” ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka citas kredītiestādes, kuras darbojas Latvijā, pašreiz neatrodas tuvu likumprojektā noteikto kvantitatīvo kritēriju sliekšņiem, kas ļauj prognozēt, ka tuvākajā laikā nozīmīgo kredītiestāžu skaita izmaiņas nav paredzamas.
Pašreizējie normatīvie akti kredītiestādēm nenosaka prasības par bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu, minimālo darbības laiku, kā arī bez komisijas maksas izņemamās skaidrās naudas limitus.
FM ierosina papildināt Kredītiestāžu likuma 1. pantu ar jauniem punktiem, definējot terminus “bankomāts” un “kredītiestādes nodrošināts bankomāts”.
Likumprojekta 73.1 panta otrajā daļā plānots noteikt prasības par bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu un minimālo darbības laiku, kā arī bezmaksas pieejamības limitu skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam bankomātos.
Tiesību akta projektā paredzēti skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam nosakāmo prasību veidi, bet to skaitlisko vērtību un pieļaujamo atkāpju noteikšanu plānots deleģēt LB.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieeju skaidrajai naudai visā Latvijas teritorijā, tostarp mazpilsētās un lauku apvidū, likumprojekts paredz noteikt kredītiestādei par pienākumu LB noteiktā attālumā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā nodrošināt vismaz vienu bankomātu.
Situācijā, kad kādā noteiktā Latvijas teritorijā iedzīvotājiem LB noteiktajā attālumā nebūs pieejams neviens nozīmīgo kredītiestāžu bankomāts, katrai bankai, kura pēc individuāla vērtējuma neiekļausies LB noteikto pieļaujamo atkāpju ietvaros, būs obligāts pienākums uzstādīt bankomātu.
Šāds pienākums pastāvēs līdz brīdim, kad kāda cita nozīmīgā kredītiestāde uzstādīs bankomātu, ko ar līdzvērtīgiem nosacījumiem varēs izmantot arī tās bankas klienti, kura iepriekš nebija nodrošinājusi savu bankomātu.
Ja nozīmīgās kredītiestādes šādu situāciju izvēlēsies risināt, savstarpēji sadarbojoties, tad šāda lēmuma īstenošana ir viņu brīvprātīga izvēle un atbildība.
Likumprojekts paredz, ka LB noteiks minimālo bankomātu skaitu, kāds nozīmīgajai kredītiestādei jānodrošina Latvijas teritorijā, kā arī izdos noteikumus, ar kuriem tiks noteikts minimālais bankomātu darba laiks.
Spēkā esošie normatīvie akti kredītiestādēm nenosaka minimālās prasības par to, cik lielu summu fiziskā persona no sava maksājumu konta var izņemt skaidrā naudā bez maksas, tādējādi kredītiestādēm faktiski piešķirot neierobežotu rīcības brīvību šajā jautājumā.
Likumprojektā paredzēts, ka kredītiestāde bez maksas nodrošina savam klientam skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu apmērā, kas nav mazāks par LB noteikto mēneša limitu un maksājumu skaitu.
LB ne retāk kā reizi divos gados pārskatīs minētās prasības par attālumu, kādā ir pieejams bankomāts, to skaitu, darba laiku un skaidrās naudas izmaksas mēneša limitu un izņemšanas reižu skaitu, un šo prasību piemērošanas nosacījumus.
12. jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā likumprojekts tika skatīts uz otro lasījumu, LB prezentēja iesniegtos apjomīgos priekšlikumus, kuri stiprina kredītiestāžu pakalpojumu klātienes pieejamību reģionos un kopā ar likumprojektā jau paredzēto skaidrās naudas pieejamības regulējumu veido kompleksu pasākumu kopumu kredītiestāžu nodrošināto finanšu pakalpojumu pieejamības veicināšanai. LB tos lūdza virzīt kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs norādīja, ka LB iesniegtie priekšlikumi ir būtiski un uzlabo kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos.
LB ierosina papildināt 73.1 pantu ar nosacījumu: ja kredītiestāde nosaka ierobežojumu apmēram, kādā klients var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu bankomātā, kredītiestāde nodrošina citu veidu, kādā klients var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu apmērā, kas pārsniedz kredītiestādes noteiktā ierobežojuma apmēru.
LB vēstulē pamato, ka priekšlikumā ietvertās tiesību normas mērķis ir panākt to, ka kredītiestādes arī turpmāk nodrošina klientam iespēju izņemt skaidro naudu neatkarīgi no tā, vai ir noteikts limits bankomāta lietošanai.
Otrs LB priekšlikums paredz Kredītiestāžu likumu papildināt ar 73.2 pantu, nosakot, kādus finanšu pakalpojumus klients var saņemt klātienē. Šie noteikumi attieksies uz četrām nozīmīgajām kredītiestādēm – “Swedbank”, “SEB banka”, “Citadele banka” un “Luminor Bank” Latvijas filiālēm.
Obligāto klātienes pakalpojumu tvērumā iekļautas konsultācijas kreditēšanas, ieguldījumu pakalpojumu un ar uzkrājumiem saistītos jautājumos, konsultācijas finanšu pratības veicināšanai, kā arī konta atvēršana, slēgšana un citi ar kontu apkalpošanu saistīti pakalpojumi.
Minētajām četrām kredītiestādēm būs jānodrošina pastāvīga klātbūtne tajās valstspilsētās un novadu administratīvajos centros, kuri atbilst noteiktiem nosacījumiem (t. sk. attālums līdz citai pilsētai, kurā jau tiek nodrošināta pastāvīga klātienes pakalpojumu sniegšana, klientu īpatsvars attiecīgajā pašvaldībā un pašvaldības iedzīvotāju skaits).
Savukārt tajās valstspilsētās un novadu administratīvajos centros, kur nebūs pienākuma nodrošināt pastāvīgu klātienes pakalpojumu sniegšanu, pakalpojumi klātienē jāsniedz pēc klienta pieprasījuma atbilstoši kredītiestādes izvēlētajam klātienes pakalpojumu nodrošināšanas risinājumam. Tas var būt, piemēram, mobilais klientu apkalpošanas punkts, kredītiestādes nolīgta ārpakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanas vieta vai tikšanās ar kredītiestādes vai tās nolīgta ārpakalpojuma sniedzēja darbinieku iepriekš saskaņotā vietā un laikā.
Priekšlikumi paredz, ka LB noteikumi tiks izdoti līdz 2024. gada 1. decembrim, bet Kredītiestāžu likuma norma stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
LFNA vecākais juridiskais padomnieks, zvērināts advokāts Edgars Pastars komisijas sēdē informēja, ka klientu daudzums, kas apmeklē filiāles, pakāpeniski ir samazinājies, tomēr ik pa laikam klātienes pakalpojumi ir nepieciešami. “Mērķi, kuru ir izvirzījusi LB, saprotam. Regulējums ir gana elastīgs, kas ir pozitīvi,” norādīja E. Pastars. Klātienes pakalpojumu nodrošināšanā FNA reģionos redz labu iespēju sadarboties ar “Latvijas pastu”.
Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likuma 198. pantu ar trīspadsmito daļu, nosakot, ka tad, ja nozīmīgā kredītiestāde klientam nenodrošina bankomātu pieejamību atbilstoši noteiktajām attāluma, skaita vai darba laika prasībām vai nenodrošina bez maksas savam klientam skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu noteiktajā apmērā, LB ir tiesīga piemērot sankciju – brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro.
Pārejas noteikumos paredzēts, ka šā likuma 73.1 pants un 198. panta trīspadsmitā daļa stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
LB līdz 2024. gada 1. oktobrim izdos šā likuma 73.1 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus, t. i., prasības par attālumu, kādā ir pieejams bankomāts, to skaitu, darba laiku un skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma mēneša limitu un izņemšanas reižu skaitu, šo prasību piemērošanas nosacījumus un kārtību.
