DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. maijā, 2023
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Baltijas valstu konstitucionālo tiesu dialogs stiprina tiesiskumu un ikviena iedzīvotāja pamattiesību aizsardzību reģionā

No kreisās: Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Vitauts Mizars (Vytautas Mizaras), Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Villu Keve (Villu Kõve), Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Foto: Igaunijas Augstākā tiesa.

Publicitātes foto

Šā gada 23.–25. maijā norisinājās trīspusējā sadarbības sanāksme, kurā piedalījās Satversmes tiesas, Lietuvas Konstitucionālās tiesas un Igaunijas Augstākās tiesas tiesneši. Satversmes tiesu pārstāvēja tās priekšsēdētājs Aldis Laviņš, viņa vietniece Irēna Kucina, tiesneses Anita Rodiņa un Jautrīte Briede, kā arī priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Stupins. Baltijas valstu tiesu sadarbības tikšanās notika Tartu par godu Igaunijas Augstākās tiesas 30. atkārtotas izveidošanas gadadienai. Tās ietvaros rīkotajās darba sesijās Satversmes tiesas tiesneši uzstājās ar priekšlasījumiem par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, konstitucionālajām garantijām tiesnešiem pēc atbrīvošanas no amata, kā arī aktuālo judikatūru.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš sanāksmes atklāšanas uzrunā uzsvēra Baltijas valstu konstitucionālo tiesu sadarbības nozīmi kopīgo vērtību un demokrātijas aizsardzībā: “Zīmīgi, ka trešā trīspusējā sanāksme norisinās tieši Tartu, kas ir Baltijas valstu zinātnes šūpulis. Tartu Universitāti absolvējuši daudzi izcili Latvijas starpkaru posma juristi. Pašreizējos ģeopolitiskajos izaicinājumos Baltijas valstu konstitucionālo tiesu sadarbība ir tik stipra kā nekad iepriekš. Krīzes laiki vājina vājos, bet vienlaikus stiprina stipros. Tikai kopīgiem spēkiem esam panākuši agresorvalsts Krievijas konstitucionālās tiesas izslēgšanu no starptautiskās konstitucionālo tiesu saimes, kā arī guvuši atbalstu reģiona interešu pārstāvībai Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Biroja sastāvā, kur Satversmes tiesa turpinās Lietuvas kolēģu aizsākto kursu starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanai. Baltijas valstu konstitucionālo tiesu dialogs un sadarbība ir būtisks priekšnosacījums demokrātijas ilgtspējas un tiesiskuma stiprināšanai, kā arī pamattiesību un cilvēka cieņas aizsardzībai.”

Sanāksmes darba sesijās tiesneši uzstājās ar priekšlasījumiem par aktuāliem konstitucionālo tiesību jautājumiem. Aldis Laviņš savā priekšlasījumā izcēla būtiskākās izpausmes tam, kā konstitucionālās tiesas darbojas Eiropas Savienības tiesību piemērošanas jomā, kā arī aktualizēja diskusiju par valsts tiesību aktu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, spēkā neesības laika aspektiem. Satversmes tiesa vairākās lietās ir konkretizējusi Satversmē  garantēto pamattiesību saturu kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tāpat, izvērtējot noteiktā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, konstitucionālās tiesas var precizēt dalībvalstij noteiktās saistības un rīcības brīvības apmēru atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām. Arī likumdevējam atbilstoši Satversmes tiesas konkretizētajam labas likumdošanas principam tiesību normu pieņemšanas gaitā ir jāvērtē Eiropas Savienības tiesību aktos izvirzītās datu aizsardzības prasības. Šāds vērtējums ir nepieciešams, lai likumdevēja izraudzītais pasākums nebūtu tāds, kas ir pretrunā Eiropas Savienības dalībvalstu lojalitātes principam un apgrūtina Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Satversmes tiesai ir pienākums nodrošināt tādu Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanu, kas stiprina Latviju kā demokrātisku, tiesisku un uz katram cilvēkam piemītošo cieņu un brīvību balstītu valsti.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina sesijā par konstitucionālajām garantijām tiesnešiem pēc atbrīvošanas no amata uzsvēra šādu garantiju principiālo nozīmi, lai tiesnešu atbrīvošanas no amata regulējums, praktiskā īstenošana un administratīvā pārvaldība nebūtu pakļauta nepārtrauktām reformām un neapdraudētu tiesnešu neatkarību. “Satversmes tiesa, interpretējot konstitucionālās normas, kas aizsargā tiesnesi pret jebkādu ārēju ietekmi, secinājusi, ka pienākums neiejaukties attiecas ne tikai uz likumdevēju un izpildvaru, bet arī uz pašu tiesu un amatpersonām, kas saistītas ar tiesu varas īstenošanu. Savukārt likums “Par tiesu varu” ir galvenais normatīvais akts, kas nosaka regulējumu un principus, kas reglamentē tiesu sistēmas darbību un organizāciju,” skaidroja Irēna Kucina.

Savukārt Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa priekšlasījumā sniedza ieskatu Satversmes tiesas aktuālajā judikatūrā, sevišķi izceļot lietas, kas saistītas ar demokrātisko vērtību aizsardzību, kā arī vides ilgtspējas jautājumiem. Priekšlasījuma noslēgumā viņa vērsa uzmanību uz konstitucionālās tiesas lomu vienotu vērtību nostiprināšanā un aizsardzībā: “Jau vairāk nekā 27 gadus Satversmes tiesa konsekventi pilda savu uzdevumu – pilnveido tiesību sistēmu, sniedzot savu vērtējumu par konstitucionāli svarīgiem jautājumiem. Būtībā konstitucionālā tiesa ir ne tikai tiesību īstenotājs, bet arī sabiedrības skolotājs, kas pastāvīgi atgādina mums par vērtībām, kas ir kopīgas un nozīmīgas gan ikvienam indivīdam, gan sabiedrībai kopumā.”

Cieša sadarbība ar Lietuvas Konstitucionālo tiesu un Igaunijas Augstāko tiesu ir būtiska daļa no Satversmes tiesas starptautiskās sadarbības, kuras mērķis ir uzturēt aktuālu diskusiju par konstitucionālo tiesību jautājumiem nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī stiprināt Baltijas valstu tiesu dialogu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI