Konferenci atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina, uzsverot ikvienas paaudzes atbildību stiprināt tās vērtības, uz kurām balstās demokrātija. Turpinājumā uzstājās tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, norādot uz hibrīdkara un informatīvo manipulācijas kampaņu draudiem. Attālināti konferences dalībniekus uzrunāja Ukrainas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oleksandrs Petrišins, uzsverot atbalsta un vienotības izšķirošo lomu karā pret Krieviju. Savukārt Eiropas Padomes pārstāve, projekta “Atbalsts konstitucionālās justīcijas attīstībai Ukrainā” vadītāja Sjuzanna Mnacakanjana norādīja, ka partnerattiecības starp Ukrainu un Latviju kļūst arvien ciešākas, to apliecina arī projekta veiksmīga norise.
Konferences priekšlasījumi tika iedalīti divās paneļdiskusijās, no kurām pirmā bija veltīta demokrātijas, tiesiskuma un plurālisma izaicinājumiem. Savukārt otrās paneļdiskusijas temats bija izaicinājumi cilvēka cieņai, brīvībām un cilvēktiesībām.
Pirmo paneļdiskusiju vadīja Venēcijas komisijas viceprezidente Veronika Bīlkova, kura diskusijas dalībniekus aicināja izvērtēt valstu izvēlētos risinājumus ārkārtas situāciju pārvarēšanai – it īpaši saistībā ar varas dalīšanas principa ievērošanu un demokrātijas procesiem, kuri ārkārtas situācijās var kļūt neiespējami vai praktiski neīstenojami. Dalībnieki sniedza savas pārdomas par to, kāda nozīme ir piešķirama dažādu minoritāšu viedokļiem un interesēm situācijā, kurā nācijas pastāvēšana ir apdraudēta. Diskusijā piedalījās Ukrainas Konstitucionālās tiesas tiesnese Halina Jurovska, Čehijas Konstitucionālas tiesas tiesnesis Zdeņeks Kīns un Berlīnes Humbolta universitātes profesore un agrākā Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas tiesnese Zuzanne Bēra.
Otro paneļdiskusiju vadīja Satversmes tiesas Juridiskā departamenta vadītājs Kristaps Tamužs. Viņš aicināja diskusijas dalībniekus dalīties pārdomās par to, kādas ir “sarkanās līnijas” ārkārtas situācijās, kad nereti ir nepieciešami stingrāki cilvēktiesību ierobežojumi. Kā konstitucionālajām tiesām efektīvi pārbaudīt, vai ārkārtējās situācijas risināšanai noteiktie cilvēktiesību ierobežojumi nepārsniedz strikti nepieciešamo? Diskusijas dalībnieki pievērsās jautājumam par ģeopolitiskā konteksta ņemšanu vērā, vērtējot pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitāti laikā, kad nācijas pastāvēšana pagaidām nesaskaras ar nenovēršamiem draudiem. Diskusijā piedalījās Satversmes tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits, Slovēnijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Matejs Ačeto un Birmingemas universitātes Tiesību zinātņu fakultātes lektors Alans Grīns.
Konferences turpinājumā uzstājās Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, uzsverot, ka demokrātijas noturība sakņojas brīvības nodrošināšanā pilsoņiem, sniedzot vienlīdzīgas iespējas ikvienam, aizsargājot indivīdus pret patvaļu, kā arī no pārmērīgas naudas un algoritmu ietekmes demokrātijā.
Starptautiskās konferences noslēguma piezīmes sagatavoja Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Artūrs Kučs. Konferenci ar uzrunām noslēdza Ukrainas Konstitucionālās tiesas tiesnese Halina Jurovska un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Priekšsēdētāja akcentēja, cik nozīmīgi ir konferencē izskanējušās vērtīgās atziņas jau no rītdienas jēgpilni pārvērst par darbiem katram savās institūcijās, kuras visas kopā īsteno Eiropas vērtību aizsardzību.
