Šobrīd Uzņēmumu reģistrs jau ir saņēmis vienas nevalstiskās organizācijas – Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) – vēstuli, kurā organizācija aicina nodrošināt katram sabiedrības loceklim brīvu pieeju datiem par PLG. Vēstule ir pieejama arī publiski – LŽA tīmekļvietnē.
Kā zināms, Eiropas Savienības tiesa 22.11.2022. spriedumā ir atzinusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML 5. direktīvas norma par PLG datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā. ES tiesas spriedums skar tikai informācijas vispārējo pieejamību. Tas neskar informācijas par PLG pieejamību tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī likuma subjektiem, piemēram, bankām, kā arī neietekmē juridisko personu pienākumu atklāt savus PLG.
Jau ziņots, ka Uzņēmumu reģistra prakse – gan informācijas par PLG reģistrēšanu, gan datu pieejamības jomā – šobrīd nemainās.
Tajā pašā laikā ES tiesas spriedums Latvijai kā katrai ES dalībvalstij ir saistošs, un tas prasa izvērtēt tā tiesisko seku ietekmi uz nacionālo tiesību sistēmu. Tāpēc šobrīd valsts pārvaldes juristi veic Latvijas normatīvo aktu izvērtējumu uzņēmumu īpašnieku publiskas pieejamības jomā. Pārskatāmā laika periodā būs arī secinājumi, vai šis ES tiesas spriedums rada Latvijai pienākumu mainīt šobrīd spēkā esošās nacionālās tiesību normas.
Tiesas spriedums ir izraisījis plašas starptautiskas diskusijas par to, cik viegli jābūt un drīkst būt pieejama informācija par uzņēmumu īpašniekiem. Vairākas starptautiskās organizācijas, piemēram, Transparency International, Open Ownership, Transcrime, aicinot nodrošināt PLG publisku pieejamību, iestājas par sabiedrības kopējām interesēm, paļaujoties uz pilsonisko sabiedrību, kas aktīvi iestājas par savu pilsonisko pozīciju, tajā pašā laikā neslēpjot, ka “milžu cīņas” pasaulē ir sākušās un ātrāk vai vēlāk tās atnāks līdz katrai mājsaimniecībai.
Šobrīd, saskaņā ar Eiropas līmeņa sanāksmē 30. novembrī iegūto informāciju, ES dalībvalstu reakcijas ir dažādas. Sešas ES dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Īrija, Luksemburga, Malta un Nīderlande – ir paziņojušas, ka vispārēju piekļuvi PLG reģistriem slēdz. Savukārt citas sešas ES dalībvalstis – Dānija, Igaunija, Latvija, Čehija, Slovākija un Francija (Francija atvēra datus vienu dienu pēc ES tiesas sprieduma) – turpina nodrošināt piekļuvi datiem, un pārsteidzīgus lēmumus šajā jautājumā nevēlas veikt. Pārējās dalībvalstīs nosacīti darbojas (atsevišķās valstīs pat nedarbojas) vispārējā piekļuve datiem un spriedums, visticamāk, neveicinās datu piekļuves nodrošināšanu.
Kopumā publiski pasaules sabiedrība ir sadalījusies divās nometnēs – no pozīcijas, ka juridiski jāprecizē likumu normas, lai nodrošinātu tiesisku PLG caurspīdīgumu, īpaši pārrobežu gadījumos, līdz pozīcijai, ka uzņēmumu īpašniekiem (faktiskajiem un juridiskajiem) ir tiesības būt nepubliskiem, un uzņēmumu un PLG reģistri no publiskiem reģistriem ir jāpadara par slēgtiem reģistriem, kuros informācijai brīvi var piekļūt vien tiesībsargājošās iestādes.
Latvijā jautājums par Uzņēmumu reģistra kā publiska reģistra publiskumu nekad plašas sabiedrības līmenī nav ticis diskutēts. Šobrīd ES tiesas spriedums ir konfrontējis divas Eiropas vērtības – atvērtību un privātumu, un nāksies atrast balansu starp tām. Tajā pašā laikā jau sākotnēji ir skaidrs, ka balanss būs vairāk uz vienu pusi vai vairāk uz otru pusi, un pilsoniskajai sabiedrībai būs ietekme lēmumu pieņemšanas procesā.
Papildu informācijai:
– galvenās atziņas pēc starptautiskā ekspertu tīkla NEBOT (Network of eksperts on benefitial ownership transparency jeb ekspertu tīkls PLG caurspīdīguma nodrošināšanai) sanāksmēm un starptautiskā projekta CSABOT (civil society advancing benefitial ownership transparency jeb pilsoniskās sabiedrības virzīts PLG caurspīdīgums) augsta līmeņa konferences “Finanšu noziedzības ierobežošana Eiropā ar PLG caurspīdīgumu”, kas norisinājās Beļģijā, Briselē, 28. – 30. novembrī, lasāmas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē https://www.ur.gov.lv/lv/jaunumi/aktualitates/uznemumu-ipasnieku-publiskums-privatums-vai-caurskatamiba/
