Pamatojoties uz starptautisko ekspertu un Finanšu izlūkošanas dienesta identificētajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, kas raksturīgi šī brīža stāvoklim Latvijā un pasaulē, ievērojami biežāk tiek identificēti dažādi predikatīvi noziedzīgi nodarījumi nekā autonoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Starp biežāk veiktajām krāpnieciskajām darbībām ir gan uzdošanās par ierēdņiem, amatpersonām vai iestādes/uzņēmuma pārstāvjiem, gan samaksas izkrāpšana par pirmās nepieciešamības precēm, gan līdzekļu vākšana fiktīvām labdarības organizācijām, gan arī uzņēmumu ļaunprātīga novešana līdz maksātnespējai. Savukārt krīzes apstākļiem raksturīgie kibernoziegumi ir pikšķerēšanas uzbrukumi, kā arī līdzekļu izkrāpšana tiešsaistē. Citi noziedzīgi nodarījumi, kas īpaši pastiprināti tiek veikti Covid krīzes laikā, saistīti ar bērnu ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē, bieži peļņas gūšanas nolūkā, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izmantojot publiskos iepirkumus.
Finanšu izlūkošanas dienests aicina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektus krīzes apstākļos neapjukt un turpināt nodrošināt normatīvajā regulējumā noteikto prasību izpildi, kā arī veikt papildu pasākumus un ieviest inovācijas, lai šajā izaicinošajā laikā nodrošinātu nepieciešamo elastību, veicot darbu attālināti un saglabājot efektivitāti cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Finanšu izlūkošanas dienests atgādina, ka Covid pandēmija var tikt izmantota kā rīks un aizsegs noziedzīgu nodarījumu veikšanai, jo īpaši tādēļ, ka noziedznieki ātri pielāgojuši un izstrādājuši metodes, lai izmantotu Covid radītos krīzes apstākļus noziedzīgu darbību īstenošanai. Covid krīzes radītie apstākļi rada ne tikai tūlītēju, bet arī ilgtermiņa ietekmi uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu.
Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātais informatīvais materiāls pieejams šeit.
