VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Reinis Bērziņš
Attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs
21. decembrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Mājoklis
5
5

Kaimiņu būšana jeb spēja vienoties ir svarīgāka par naudu

FOTO no personīgā arhīva

Lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājas tehniskais stāvoklis būtu jāuzlabo, tā liecina ALTUM šoruden veiktā aptauja. Tomēr, kā atzīst gan eksperti, gan ALTUM pieredze, lielākais šķērslis namu atjaunošanai ir nevis naudas trūkums, bet kaimiņu nespēja sadarboties.

īsumā
  • Reālās pieredzes stāstos atjaunoto ēku pārstāvji atklāj, ka tieši pirmie soļi – panākt kaimiņu interesi piedalīties kopsapulcēs un savākt nepieciešamo parakstu daudzumu remontdarbu uzsākšanai – ir bijuši visgrūtākie.
  • Šoruden valsts atbalsta programmu klāstam pievienojusies ALTUM programma daudzdzīvokļu namu atjaunošanai un teritoriju labiekārtošanai.
  • Realitātē bieži redzam, ka dzīvokļa īpašnieks labprāt uzņemas atbildību par savu dzīvokli, savukārt koplietošanas zonas, tai skaitā stāvvads, jumts un pagrabs, kā kopīpašums tiek ignorētas.
  • Ēku atjaunošanas ieguvumi ir acīmredzami, savukārt to atstāšana novārtā ir ne tikai pārmaksāšana par siltumenerģiju un steidzamiem remontdarbiem, bet arī dzīvokļa vērtības samazināšanās.

Mūsu aptauja, kuru veicām kopā ar SKDS, atklāja, ka lielākā daļa iedzīvotāju (74%) būtu gatavi investēt sava daudzdzīvokļu nama uzlabošanā, tomēr realitātē tam traucē nespēja vienoties ar kaimiņiem. Vairums aptaujāto norāda, ka būtu ar mieru uzlabojumus finansēt no iedzīvotāju kopīgā kredīta, ja izdotos nolemt par nepieciešamajiem remontdarbiem un tie saskanētu ar viņu gaidām. Tomēr teju puse jeb 46% aptaujāto kā galveno apgrūtinošo apstākli remontdarbu veikšanai min atbalsta trūkumu no kaimiņiem vai nespēju vienoties par veicamajiem darbiem, un vēl 25% aptaujāto ir saskārušies ar apsaimniekotāja neieinteresētību. Reālās pieredzes stāstos atjaunoto ēku pārstāvji atklāj, ka tieši pirmie soļi – panākt kaimiņu interesi piedalīties kopsapulcēs un savākt nepieciešamo parakstu daudzumu remontdarbu uzsākšanai – ir bijuši visgrūtākie.

Latvijas realitāte ir tāda, ka vēl vairākus gadu desmitus lielākā daļa no mums dzīvos daudzdzīvokļu mājās, kas uzceltas pirms 2000. gada. Uzcelt veco vietā jaunas ātri nevaram, tomēr labiekārtot esošās gan ir iespējams. Ekspertu vērtējumā aptuveni 70% no Latvijas daudzdzīvokļu namiem var atjaunot efektīvā izmaksu veidā. Atjaunota māja ir vērā ņemams naudas ietaupījums. Tie dzīvokļa īpašnieki, kuri ir iesaistījušies ALTUM energoefektīvo ēku projektā, stāsta, ka pēc mājas renovācijas apkures rēķini samazinājušies pat vairāk nekā uz pusi. Tas ir ievērojams ieguvums, īpaši, ņemot vērā vēl nepieredzēto enerģijas cenu kāpumu Eiropā un strauji palielinājušās cenas visiem enerģijas resursiem. Līdztekus ietaupītajiem līdzekļiem ir arī cits ieguvums – patīkama dzīves vide un uzlabota dzīves kvalitāte, kas, kā redzams pašvaldību pētījumos, iedzīvotājiem kļūst arvien svarīgāks faktors, izvēloties savu nākotnes dzīvesvietu.

Ekspertu vērtējumā aptuveni 70% no Latvijas daudzdzīvokļu namiem var atjaunot efektīvā izmaksu veidā.

Līdz šim iedzīvotājiem ir bijušas pieejamas vairākas finansējuma iespējas namu uzlabošanai: daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma, privātmāju energoefektivitātes programma, arī komercbanku piedāvājums. Šoruden valsts atbalsta programmu klāstam pievienojusies ALTUM programma daudzdzīvokļu namu atjaunošanai un teritoriju labiekārtošanai.

Plašāk:

Arī šajā programmā viens no pirmajiem soļiem ir mājas iedzīvotāju vienošanās par veicamajiem darbiem. Jau esam saņēmuši pirmos pieteikumus –, kāds daudzdzīvokļu nams Rīgas centrā par aptuveni 40 tūkstošiem eiro plāno nostiprināt ēkas sienas, savukārt daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji Maskavas ielā vienojušies veikt sienu konstrukciju atjaunošanu, un ēkai būs nepieciešams ALTUM aizdevums 85 tūkstošu eiro apmērā. Varam minēt arī citus gadījumus. Piemēram, konkrētai ēkai Liepājā, Liepu ielā, ar 41 dzīvokli, kas veiktu pagraba un bēniņu siltināšanu un apkures sistēmas pārbūvi, šie darbi izmaksātu aptuveni 185 tūkstošus eiro, un ikmēneša vidējais maksājums par aizdevumu būtu nepilni 14 eiro katram dzīvoklim.

Bieži redzam, ka koplietošanas zonas, tai skaitā stāvvads, jumts un pagrabs, kā kopīpašums tiek ignorētas.

Ēku atjaunošanas ieguvumi ir acīmredzami, savukārt to atstāšana novārtā ir ne tikai pārmaksāšana par siltumenerģiju un steidzamiem remontdarbiem, bet arī dzīvokļa vērtības samazināšanās. Mūsu līdzšinējā pieredze daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmā liecina, ka daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanā liela nozīme ir tam, vai kāds no kaimiņiem vai apsaimniekotājs ir gatavs uzņemties vadošo lomu pārējo kaimiņu pierunāšanā. Kā stāsta biedrības “AB60” vadītāja Anita Bērziņa, kura vadījusi daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanu, un mājas iedzīvotāji pirmo kredītu bankai jau ir nomaksājuši, sākums esot bijis grūts. Rīkotas vairākas sapulces ar dzīvokļu īpašniekiem, saņemtas arī rakstiskas sūdzības un atsevišķu kaimiņu kategoriska nevēlēšanās veikt nekādus labiekārtošanas darbus. Tomēr tagad, kad pirmajā kārtā darbi paveikti un apsaimniekošanas rēķini mazinājušies gandrīz trīskārtīgi, visi ar paveikto ir apmierināti, un mājas iedzīvotāji jau plāno nākamos ēkas atjaunošanas darbus.

Realitātē bieži dzirdam stāstus arī par to, cik kaimiņiem ir grūti savstarpēji vienoties par veicamajiem darbiem. Dzīvokļa īpašnieks labprāt uzņemas atbildību par savu dzīvokli, savukārt koplietošanas zonas, tai skaitā stāvvads, jumts un pagrabs, kā kopīpašums tiek ignorētas. Esam raduši domāt, ka daudzas lietas Latvijā nevaram atļauties finansējuma trūkuma dēļ, tomēr dažkārt tas ir mīts. Enerģisks mājas pārvaldnieks vai aktīvāks kaimiņš bieži vien ir dzinējspēks, kas iekustina arī pārējos daudzdzīvokļu namu īpašniekus, un, ja vien kaimiņi ir vērsti uz sadarbību, tad izrādās, ka kopīgiem spēkiem var izdarīt daudz, lai skats pa logu un gājiens caur kāpņu telpu būtu patīkams un ikdienā sagādātu prieku.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU