Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamo fondu veido 38,6 tūkstoši ēku ar kopējo platību 54,4 miljoni kvadrātmetru, no kuriem lielākā daļa ir uzbūvēti līdz 1993. gadam. Daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju nav atjaunotas kopš to būvniecības.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Septembrī akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (“Altum”) varētu sākt pieņemt pieteikumus, lai izsniegtu valsts aizdevumus jaunajā atbalsta programmā daudzdzīvokļu ēku remontiem un apkārtesošās teritorijas labiekārtošanai. Kopējais pieejamais līdzekļu apjoms būs 31 miljons eiro.
To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai”, kas stājas spēkā 9. jūlijā. Jaunizveidotās atbalsta programmas mērķis ir veicināt finanšu pieejamību ēku atjaunošanai un labiekārtojuma pilnveidošanai, tostarp veicināt iedzīvotājus veikt ieguldījumus mājokļu savlaicīgai uzturēšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai.
Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, tostarp mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai, norāda likumprojekta izstrādātāja – Ekonomikas ministrija.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver, cik nozīmīga ir programma, lai veicinātu straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu: “Daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to būvniecības – tās ir nolietojušās un neatbilst iedzīvotāju vajadzībām. Piemēram, nav atbilstošs autostāvvietu skaits, bērnu laukumi ir nolietoti, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes utt.”
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis zināja teikt, ka ar ministriju par šo programmu ir runāts apmēram piecus gadus. “Pozitīvi, ka beidzot noteikumi ir pieņemti. Līdz šim vienīgais māju sakārtošanas instruments bija daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumi, kurus īsteno “Altum”. Taču, ja ir mājas ar bīstamiem balkoniem un liftiem, cauriem jumtiem, tad tā nav energoefektivitāte, bet gan mājas saglabāšanas un drošības jautājums. Ne vienmēr komercbankas ir gatavas izsniegt aizdevumus būvniecības darbiem daudzdzīvokļu mājās. Atsevišķos reģionos bankas bieži vien prasa pat 80–90% īpašnieku balsojumu, kas nav iespējams, jo daudzi dzīvokļu īpašnieki nedzīvo Latvijā. Līdz ar to māju atjaunošana nonāca strupceļā.”
Savukārt, lai pieteiktos “Altum” valsts aizdevumam, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir nepieciešams, lai par plānotajiem remontdarbiem un teritorijas apkārtnes labiekārtošanu nobalso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem, skaidro Ekonomikas ministrija.
MK noteikumos paredzēts, ka atbalsta saņēmēji ir dzīvokļu īpašnieki, kā arī juridiskas personas, kuru īpašumā ir daudzdzīvokļu mājas.
Pašvaldība, kuras īpašumā ir daudzdzīvokļu māja, nevar pieteikties atbalsta programmai. Taču šāda iespēja ir pašvaldības kapitālsabiedrībai, kuras īpašumā ir ēka.
Aizdevumu izsniegs sabiedrība “Altum” tiešā finanšu instrumentu veidā. Pieejamais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 000 000 eiro, tai skaitā:
Pieteikumu aizdevumu saņemšanai būs jāiesniedz dzīvokļu īpašniekiem ar pilnvarotās personas starpniecību vai namīpašniekam.
Aizdevumu dzīvokļu īpašniekiem ar pilnvarotās personas starpniecību piešķir, ja:
Sabiedrība “Altum”, piešķirot aizdevumu namīpašniekam, vērtē projekta īstenošanai nepieciešamo finansējuma apjomu, nodrošinājumu, namīpašnieka pašreizējo un nākotnes finanšu situāciju, aizdevuma atmaksāšanas iespējas, kā arī analizē riskus un citus faktorus.
Beigu termiņš lēmumu pieņemšanai par aizdevuma piešķiršanu un aizdevuma līguma noslēgšanai ir 2023. gada 31. decembris.
Aizdevums tiks piešķirts šādu pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu mājā:
Namīpašnieki un dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību varēs saņemt atbalstu, ja to nekustamais īpašums (daudzdzīvokļu māja, dzīvoklis) atrodas uz zemesgabala, kurš ir namīpašnieka vai daudzdzīvokļu īpašnieku īpašumā, turējumā vai valdījumā (piespiedu nomas gadījumos), un ja ir juridiski korekti sakārtotas īpašuma izmantošanas tiesības.
Maksimālais aizdevuma apmērs vienam aizņēmējam, kas ir pilnvarotā persona, par vienu daudzdzīvokļu māju ir 400 000 eiro, nepārsniedzot 120 eiro uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru.
Dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās persona starpniecību savas mājas atjaunošanai var saņemt vairākus aizdevumus ar nosacījumu, ka jauna aizdevuma un pašreizējo šo noteikumu ietvaros piešķirto aizdevumu pamatsummas atlikums nepārsniedz kopējo aizdevuma apmēru (400 000 eiro) un ierobežojumu uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru (120 eiro/m2).
Vienam aizņēmējam, kas ir namīpašnieks, maksimālā aizdevuma summa ir 3 000 000 eiro.
Namīpašnieks var saņemt vairākus aizdevumus ar nosacījumu, ka jauna aizdevuma un šo noteikumu ietvaros piešķirto aizdevumu pamatsummu atlikums nepārsniedz 3 000 000 eiro.
Aizdevuma maksimālais termiņš ir 20 gadi.
Kredīta procentu likme ir plānota, sākot no 3,5% gadā. Aizdevumiem, kuriem piesakās pilnvarotā persona, procentu likme ir plānota fiksēta 3,5% gadā, bet namīpašniekiem likmes var atšķirties atkarībā no to kredītreitinga.
Ministru kabineta noteikumu 17. punktā ir noteikti kritēriji, kādos gadījumos “Altum” aizdevumu nepiešķir. Piemēram, pasākumiem, kuri nav noteikti kā atbalstāmi saskaņā ar noteikumu projekta 8. punktu, kā arī namīpašniekiem, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu vai nodevu parādi, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, un nav noslēgts vienošanās līgums vai VID nav pieņēmis lēmumu par nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
Iepriekš par Latvijas dzīvojamā fonda slikto stāvokli ir izteikušies OECD eksperti, šis fakts secināts arī Valsts kontroles veiktajā revīzijā.
Ekonomikas ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija” ir norādīts, ka Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamo fondu veido 38,6 tūkstoši ēku ar kopējo platību 54,4 miljoni kvadrātmetru, no kuriem lielākā daļa ir uzbūvēti līdz 1993. gadam.
No kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara tikai 3% ēku ir būvētas pēc 2003. gada (4% no 1993. gada).
Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā kopējā aprēķinātā finanšu nepieciešamība daudzdzīvokļu māju atjaunošanai ir 7,54 miljardi eiro, savukārt potenciālais nepieciešamais finansējuma 10 gadu apjomā ir 1,5 miljardi eiro.
Pēc ekspertu vērtējuma, izmaksu efektīvā veidā var atjaunot 70% no Latvijas ēku sektora, kas būtu ap 27 000 daudzdzīvokļu māju ar kopplatību 38 miljonu kvadrātmetru apmērā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Līdz šim vienīgie ieguldījumi daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtošanā ir veikti lielākoties dažādu pašvaldību atbalsta programmu ietvaros. Aktīvi šo pasākumu atbalsta Liepāja, Valmiera, Cēsis, Rēzekne, Daugavpils u. c. pašvaldības.
Stratēģijā ir norādīts, ka ar grūtībām savlaicīgi un optimāli uzturēt ēkas saskaras gan valsts, gan pašvaldības, gan arī iedzīvotāji.
