VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. novembrī, 2021
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Tieslietas
13
13

Starptautiskā sadarbība – daļa no tiesu sistēmas attīstības procesa

LV portālam: SVETLANA BEĻAJEVA, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese SVETLANA BEĻAJEVA daļu no savas profesionālās darbības ir veltījusi starptautiskai sadarbībai, jau vairāk nekā desmit gadus piedaloties starptautiskajos projektos. Tiesnese uzskata, ka tā ir ne tikai viņas profesionālās pieredzes stiprināšana, bet arī iegūto zināšanu nodošana Latvijas tiesu sistēmas pilnveidošanai.

īsumā
  • Darbs projektos ir papildu slodze, bet tas ir arī neatsverams tiesu sistēmas piešķirts ieguvums – pilnveidot sevi un ar savām zināšanām un pieredzi pilnveidot sistēmu.
  • Starptautiskā sadarbība ir instruments mērķu izpētei, ņemot vērā citu valstu pieredzi, identificējot problēmas un ieguvumus, tostarp iespējamos riskus.
  • Eiropas tiesu sistēmu efektivitātes komisija jau 20 gadus darbojas tiesu darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas jomā, veicinot cilvēka fundamentālo tiesību ievērošanu tiesu procesos.
  • Tiesu un tiesnešu noslodzes jautājums, lietu izskatīšanas termiņi, tiesnešu amata vietu racionāla aizpildīšana, kā arī tiesās izmantojamo cilvēkresursu kapacitāte jau ilgstoši ir tiesu darba organizācijas darba kārtībā.
  • Lietu sarežģītības noteikšanas nepieciešamību ir atzinīgi novērtējusi visa tiesnešu saime. Pilotprojekts noslēdzies, bet darbs turpinās pie moduļa izstrādes apelācijas instances tiesām.
  • CEPEJ ir sava veida “zinātniskā laboratorija”, kas pēta atsevišķas komponentes un izstrādā rekomendācijas, veidojot sava veida zinātnisko pieeju tiesu pārvaldības jomā. 
  • Pasaulē notiekošie procesi liecina, ka cilvēcei ir jāsāk domāt par jaunām komunikācijas formām, kas skar arī tiesu darbu, jo agrāk tiesas sēdes vienmēr bijušas publiskas un pieejamas klātienē.

Vairāk nekā desmit gadus esat darbojusies dažādos starptautiskos tieslietu projektos. Kāda ir jūsu kā tiesneses starptautiskās sadarbības pieredze?

Starptautiskā sadarbība ir tiesneša ikdienas sastāvdaļa, tāpēc, jau uzsākot darbu tiesā 1997. gadā, vienmēr aktīvi piedalījos projektos, kas bija saistīti gan ar profesionālo darbību, gan ar tiesu pārvaldības jautājumiem. Starptautiskā sadarbība pamatā notiek divos virzienos: saistībā ar profesionālajām vajadzībām, tiesnešu mācību, pieredzes apmaiņas vizīšu formā, jo brīvā pārvietošanās un vienota Eiropas Savienības (ES) tirgus iespējas ietekmē tiesu lietu izskatīšanas procesuālo kārtību, piemērojamās tiesības. Otrs starptautiskās sadarbības virziens ir vērsts uz tiesu darba pārvaldību (darba organizāciju, administrēšanu, tiesu lietu menedžmentu u. tml.).  

Man ir bijusi iespēja iesaistīties Latvijas tiesu starptautiskajā sadarbībā arī citā aspektā, paveroties uz Latvijas tiesu sistēmas uzbūvi, administrēšanu un menedžmentu ar citās valstīs iegūto pieredzi.

Vairākus gadus esmu sadarbojusies ar Eiropas Komisijas izveidoto Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisiju (European Comission for the Efficiency of Justice – CEPEJ), kā pilottiesu pārstāve līdzdarbojos starptautiskajos projektos tiesu darba efektivizācijai un modernizācijai, esmu strādājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tagad esmu jauna izaicinājuma priekšā – esmu eksperte Eiropas Komisijas projektā “Tiesu sistēmas konsolidācija Armēnijā”.

Starptautiskās sadarbības pieredze jums veidojas paralēli tiešajiem amata pienākumiem. Kā radās interese par starptautisko tiesu praksi, jo tā sanāk gandrīz vai dubulta slodze?

Tas nemaz nevarēja būt citādāk! Jo interese par savas tiesas darba uzlabošanu, tiesu sistēmas darbību kopumā un iespēja atrast jaunus un pārbaudītus, tiesu kapacitāti stiprinošus rīkus, izmantojot citu valstu pieredzi un pētījumus, nenoliedzami ir objektīvs iemesls darīt kaut ko vairāk un dot pienesumu tam, kas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.

Neapšaubāmi, ka darbs projektos ir papildu slodze, bet tas ir arī neatsverams tiesu sistēmas piešķirts ieguvums – pilnveidot sevi un ar savām zināšanām un pieredzi pilnveidot sistēmu. Lielākā daļa tiesnešu ir sava darba entuziasti un ir gatavi darboties sistēmas labā, neņemot vērā, ka projekti, darba grupas likumu izstrāde un darbs pašpārvaldē ir papildu slodze pamatdarbam.

Kāds ir tiesu starptautiskās sadarbības mērķis? Kādi ir galvenie jautājumi, uz kuriem tiek likti akcenti? Vai tie ar gadiem mainās?

Starptautisko projektu izvēle notiek, pamatojoties Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes, kas Latvijā ir tiesu politikas veidotājas, izstrādātajās tiesu attīstības vadlīnijās (sava veida plānos), kurās tiek iezīmētas galvenās attīstības prioritātes noteiktam laika periodam. Izpildot tajās noteikto uzdevumu un ieviešot jaunu rīku tiesu sistēmas darbā, tas nepaliek nemainīgs un tiek pilnveidots atbilstoši tām vajadzībām un iespējām, kas ar laiku rodas.

Mainoties sabiedrības prioritātēm, mainās arī tiesu funkcionalitāte: procesuālie likumi, darba organizācija, izmantojamo informācijas tehnoloģiju raksturs, programmas utt. Savukārt starptautiskā sadarbība ir instruments mērķu izpētei, ņemot vērā citu valstu pieredzi, identificējot problēmas un ieguvumus, tostarp iespējamos riskus.

Kādi bija jūsu pirmie projekti?

Pirmie ievērojamākie starptautiskie projekti manā pieredzē bija Eiropas Ziemeļvalstu mobilitātes programma un Latvijas Šveices tiesu modernizācijas projekts 2009.—2012. gadā. Tie bija saistīti ar tiesu sistēmas modernizāciju, uzlabojot tiesu darba efektivitāti un tiesu pieejamību, informācijas tehnoloģiju plašākai izmantošanai.

Mans uzdevums bija izpētīt Eiropas Ziemeļvalstu pieredzi informācijas tehnoloģiju plašākai izmantošanai tiesās – audioierakstu un video konferenču izmantošanu tiesu procesos, dokumentu digitalizāciju un lietvedību.

Šajā laikā jau biju Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētāja, un kā pilottiesa pirmie Latvijā bijām uzsākuši civillietu digitalizāciju (papīra formāta dokumentu skenēšanu un pievienošanu Tiesu informācijas sistēmai (TIS)), nodrošinot procesa dalībniekiem dokumentu pieejamību elektroniskajā vidē, uzsākām dokumentu reģistrāciju TIS Lietvedības modulī un atteicāmies no dokumentu reģistrācijas papīra formāta žurnālos, uzsākām audioierakstu izmēģinājumu kriminālprocesā.

Visi šie rīki, kurus pētījām pirms 10 gadiem, šobrīd efektīvi darbojas tiesās, atvieglojot tiesu personālam tehnisko uzdevumu izpildi, savukārt procesa dalībniekiem nodrošinot ērtāku un brīvāku pieeju tiesai, stiprinot tiesiskumu un tiesas procesu efektivitāti.

Jūs divas reizes esat pārstāvējusi Latvijas pilottiesas CEPEJ. Cik nozīmīga ir CEPEJ darbība? Kas tajā līdzdarbojas?

CEPEJ jau 20 gadus darbojas tiesu darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas jomā, veicinot cilvēka fundamentālo tiesību ievērošanu tiesu procesos – tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz dzīvību un drošību, diskriminācijas aizliegumu un citas tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

CEPEJ analizē Eiropas Padomes 47 dalībvalstu tiesu sistēmu darbu, identificē problēmas un piedāvā to risinājumus, arī identificē tās tiesību jomas, kurās Eiropas Padomei būtu jāpieņem jauns regulējums. CEPEJ izstrādā metodoloģijas un tām atbilstošus rīkus, piemēram, lietu izskatīšanas laika plānošanai un standartu noteikšanai piedāvā rīkus, kas uzlabo tiesu pakalpojumus (pieejamību tiesai) un nodrošina procesa efektivitāti, tiesu faktisko izvietojumu un tiesu namu iekārtojumu, komunikāciju ar sabiedrību.

Jaunākās CEPEJ vadlīnijas saistītas ar kibertiesiskumu (tiesu darba elektronizēšanu), mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu darbā un lietu sarežģītības noteikšanu (“lietu svēršanu”).    

Runājot par CEPEJ, jāsaka, ka tā ir sava veida “zinātniskā laboratorija”, kas pēta atsevišķas komponentes un izstrādā rekomendācijas, veidojot sava veida zinātnisko pieeju tiesu pārvaldības jomā.  

Laika periodā no 2012. gada līdz 2015. gadam CEPEJ pārstāvējāt Jūrmalas pilsētas tiesu, bet laika periodā no 2019. gada līdz 2021. gadam – Rīgas apgabaltiesu. Kas bija svarīgākais, ko ieguvāt un adaptējāt Latvijas tiesu sistēmā vai Jūrmalas tiesā pirmajā darbības periodā?

2012. gadā Jūrmalas pilsētas tiesa tika izraudzīta par Latvijas pilottiesu sadarbībai ar CEPEJ. Sadarbības laikā sniedzām informāciju par tiesas darba rādītājiem, darba organizācijas jautājumiem, lietu pārvaldību, kas atspoguļoja visu Latvijas pirmās instances tiesu darba organizāciju un vidēji svērtos darba rādītājus. Man bija iespēja piedalīties CEPEJ plenārsēdēs, iepazīties ar jaunākajām tendencēm tiesu darba pārvaldībā.

Jūrmalas pilsētas tiesa bija pirmā Latvijā, kura 2012. gadā uzsāka plānot lietu izskatīšanas termiņus pēc CEPEJ metodoloģijām (prasījumiem, kuru izskatīšanas termiņus nenoteica procesuālie likumi), runājot CEPEJ terminoloģijā, – noteikt lietu izskatīšanas termiņu standartus. Tiesnešiem vajadzēja izpētīt savas lietas un atbilstoši lietu kategorijām vienoties par optimāliem šo lietu izskatīšanas termiņiem nākamajam gadam.

Izmantojot CEPEJ vadlīnijas, paralēli tika pētītas tiesas priekšsēdētāja pilnvaras lietu pārvaldībā, tiesnešu darba organizēšanā un vienotas prakses veidošanā, kas tika atzīta par nepietiekami noregulētu likumā “Par tiesu varu”. 

Ņemot vērā CEPEJ standartos balstītus pilottiesas darba secinājumus, tika izstrādāti un 2013. gada 1. septembrī spēkā stājās grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paplašināja tiesu priekšsēdētāju pilnvaras lietu pārvaldībā un nostiprināja lietu izskatīšanas termiņu standartu kā būtisku tiesu efektivitāti stiprinošu elementu.

Gadu esat strādājusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

Taisnīgas tiesas prezumpcija caurvijas likuma burtam un garam, tiesas spriešanas vārdam un pamatojas uz sabiedrības tiesisko interesi saņemt pamatotu un motivētu nolēmumu. ECT ir viens no būtiskākajiem cilvēktiesību balstiem šajā sistēmā.

ECT nav ceturtā tiesu instance, kā tas varētu likties, bet gan patstāvīga tiesa, kas izvērtē sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem. Sūdzības pārsvarā tiek vērstas pret valsti tad, kad nacionālie līdzekļi tiesību aizstāvībai ir pilnībā izsmelti.

Jauna pieredze un skatījums uz strīda būtību bija liels pienesums manai profesionālajai pieredzei. Strīda pamatā ir cilvēktiesību aizskārums, taču indivīda tiesības nepastāv atrauti no citu personu un sabiedrības kopuma tiesībām. Katrā gadījumā tās ir rūpīgi izvērtējamas un līdzsvarojamas. Sabiedrības interešu prevalēšana pār indivīda tiesībām ir aktuāls diskusiju jautājums, īpaši pēdējā laikā.

2020. gadā CEPEJ Latvijā uzsāka projektu “Pieejas tiesiskumam stiprināšana Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalstot tiesu politikas attīstību un paaugstinot tiesas vadības kvalitāti”. Tajā kā pilottiesas darbojas Rīgas apgabaltiesa un Zemgales rajona tiesa, un projekts, kas ilgst 18 mēnešus, šogad beigsies. Vai jau ir kādi pirmie secinājumi?

Esmu atgriezusies pie CEPEJ projektiem 2019. gadā, kad Latvijā tika uzsākts Eiropas Komisijas projekts “Pieejas tiesiskumam stiprināšana Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalstot tiesu politikas attīstību un paaugstinot tiesas vadības kvalitāti”. Jau kā Rīgas apgabaltiesas tiesnese pārstāvēju pilottiesu. Projekta iniciatīva pamatota ar CEPEJ ekspertu 2018. gadā izstrādātajām rekomendācijām par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu.

Galvenie projekta uzdevumi bija saistīti ar tiesu statistikas rādītāju izmantošanu tiesu un tiesnešu noslodzes izlīdzināšanai, laika standarta rāmju un galveno darbības rādītāju definēšanu, tiesnešu un tiesas darbinieku darba efektivitātes kvalitātes mācībām, informācijas tehnoloģiju izmantošanu tiesas darba efektivitātes uzlabošanai. 

Tiesu un tiesnešu noslodzes jautājums, lietu izskatīšanas termiņi, tiesnešu amata vietu racionāla aizpildīšana, kā arī tiesās izmantojamo cilvēkresursu kapacitāte jau ilgstoši ir tiesu darba organizācijas dienas kārtībā.

CEPEJ eksperti un sekretariāts atzinīgi novērtēja Latvijas puses noteiktos projekta mērķus, īpaši saistībā ar “lietu svēršanas” metodoloģijas izstrādi, atzīstot to par interesantāko projektu šobrīd Eiropā, kam ir nozīme vienotas metodoloģijas izstrādei CEPEJ vadlīnijās.   

Kā CEPEJ projekta rezultāti tiks izmantoti tiesu sistēmas turpmākās politikas veidošanā Latvijā? Ko varētu uzlabot, pārņemt?

Papildu pilottiesu resursam ar Tiesu administrācijas rīkojumu tika izveidota Tiesu efektivitātes darba grupa, kurā pārstāvēti visu līmeņu tiesu tiesneši. Darba grupa vienojās par “lietu svēršanai” izmantojamo metodoloģiju un gada laikā izstrādāja “lietu svēršanas” moduli pirmās instances tiesām. Pētījumā tika izmantota visu Latvijas pirmās instances tiesu tiesnešu aptauja, kuras rezultāti atklāja katras lietu grupas vidējo darbietilpību (faktiski patērēto laiku darbam ar lietu) – “lietas svaru”. Šobrīd notiek pirmā moduļa pārbaude divās pirmās instances tiesās: Vidzemes rajona tiesā un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Lietu sarežģītības noteikšanas nepieciešamību ir atzinīgi novērtējusi visa tiesnešu saime. Pilotprojekts noslēdzies, bet darbs turpinās pie moduļa izstrādes apelācijas instances tiesām. Noslēdzošais posms šim darbam ir sinerģijas veidošana starp lietu svēršanas moduli un Tiesu informācijas sistēmu, ka arī grozījumi normatīvajā regulējumā. Izmantojot “lietu svēršanas” moduļus, būs iespējams izlīdzināt tiesnešu un tiesu noslodzi, plānot tiesu budžetu un precīzāk noteikt nepieciešamo cilvēkresursu skaitu tiesās.

CEPEJ eksperti regulāri vērtē arī Latvijas tiesu sistēmu. Kādas ir ekspertu galvenās rekomendācijas un secinājumi par paveikto?

2018. gadā tika veikts pēdējais Latvijas tiesu sistēmas starptautiskais novērtējums. Eksperti atzinīgi novērtēja notikušās un iecerētās reformas, arī tiesu teritoriālo reformu – tiesu apvienošanu –, padarot sistēmu saprotamāku tiesas lietotājam.

No ziņojumā iekļautajām rekomendācijām var secināt, ka eksperti ieteica pārskatīt jautājumus attiecībā uz tiesu budžetu, to orientējot uz rezultātiem, lai varētu palielināt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai.

Savukārt budžeta plānošana ir cieši saistīta ar tiesu un tiesnešu noslodzi, tādējādi nodrošinot budžeta plānošanu atbilstoši nepieciešamajiem un patērētajiem resursiem. Tieslietu padomei jābūt pārstāvētai diskusijā Saeimā par tiesu sistēmas finansējuma plānošanu, Tieslietu padomes priekšsēdētājam tajā piedaloties klātienē. Turpmāk ir stiprināma Tieslietu padomes un tiesnešu pašpārvaldes institūciju kapacitāte.

Esat iesaistījusies jaunā Eiropas Komisijas projektā “Tiesu sistēmas konsolidācija Armēnijā”.

Viena no sarežģītākajām starptautiskās sadarbības formām ir eksperta misija, kas saistīta ar noteikta jautājumu loka izpēti. Eiropas Komisijas projektā “Tiesu sistēmas konsolidācija Armēnijā” esmu eksperte tiesu sistēmas administrēšanas un tiesu darba organizēšanas komponentē.  

Misijas uzdevums ir atbalstīt Armēnijas tiesu sistēmas konsolidāciju ar ES valstu tiesu sistēmām, nodrošinot Armēnijas kolēģus ar informāciju par ES pieredzi, kas nostiprināta CEPEJ vadlīnijās par tiesu sistēmas uzbūvi, lietu pārvaldību, budžeta, cilvēkresursu plānošanu un pārvaldību, kā arī par jaunāko informācijas tehnoloģiju lomu tiesu kapacitātes stiprināšanā un tiesas pieejamības nodrošināšanā.

Kāds pienesums Latvijai ir no šī projekta īstenošanas?

Armēnija ir Eiropas Padomes dalībvalsts, kas atrodas svarīgu lēmumu pieņemšanas punktā, un Latvijai, kā progresīvās Eiropas daļai ar pieredzi analoģisku reformu īstenošanā, ir svarīgi piedalīties šajā procesā, nodrošinot uzticību Eiropas Savienības standartiem.

Manas misijas projektā ieplānotas līdz 2022. gada jūnijam un ir saistītas ar normatīvā regulējuma un faktiskās situācijas tiesu sistēmā izpēti, kopā ar tiesu sistēmas politikas veidotājiem nosakot prioritāros virzienus sistēmas konsolidācijai, izstrādājot priekšlikumus normatīvā regulējuma grozījumiem, kā arī nodrošinot tiesnešu un tiesas darbinieku mācības lietu pārvaldībā, tiesas dokumentu sastādīšanā un apritē atbilstoši CEPEJ vadlīnijām un Latvijas pieredzei šajā jomā.         

Noslēgumā –, kādas perspektīvas saskatāt turpmākajai starptautiskajai sadarbībai?

Starptautiskā sadarbība ir tikai daļa no visa tiesu sistēmas attīstības procesa, kas notiek nepārtraukti, jo pat vislabākie rezultāti šodien ir pilnveidojami un uzlabojami nākotnē. Pasaulē notiekošie procesi liecina, ka cilvēcei ir jāsāk domāt par jaunām komunikācijas formām, kas skar arī tiesu darbu, jo agrāk tiesas sēdes vienmēr bijušas publiskas un pieejamas klātienē. Situācija kārtējo reizi pierāda, ka tiesu darba organizācija mainās un vislabākos risinājumus varam atrast tad, ja apspriežamies ne tikai “savās mājās”, bet arī ieklausāmies “kaimiņu” pieredzē, meklējot labāko risinājumu, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu. 

Labs saturs
13
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU